Viss notiek caur pazīšanos (un tas ir okei)
Bieži dzirdu vaimanas, ka viss pasaulē notiek caur pazīšanos. Ja nepazīsi “īstos cilvēkus”, tālu dzīvē netiksi.
Pietiek gaudot. Jā, pazīšanās ir svarīga. Un tas ir pareizi. Cilvēki uzticas cilvēkiem, kurus pazīst. Ja tu kādu nepazīsti, kā vari zināt, ko no viņa gaidīt? Kā vari zināt, ka tevi “nepiečakarēs”?
Tas, ka veiksmei vajag pazīt īstos cilvēkus, nav problēma. Nedzīvojam kastu sistēmā vai feodālajā laikmetā. Nekas tev netraucē tos “īstos cilvēkus” iepazīt.
Pieņemsim, ka tu gribi ielauzties kādā nozarē.
Tā varētu būt Volstrīta, rakstniecība, loģistika, politika, būvniecība, nav svarīgi – jebkura nozare, kurā bez paziņām tālu tikt grūti.
Lūk, trīs paņēmieni, kā izveidot šajā nozarē paziņu loku:
1. Tiešais kontakts
Izveido sarakstu (vēlams, garu) ar viedokļa līderiem vai “bīdītājiem” nozarē.
Tad sameklē šo cilvēku kontaktinformāciju.
Tas nav grūti. Uzņēmumos epasta adreses bieži seko formulai. Sekretāres var pierunāt iedot epastu vai tālruņa numuru. Citus ļaudis iespējams atrast sociālajos tīklos vai personīgajās mājaslapās. Ja nekas cits nestrādā, derēs arī fiziska darbavietas adrese, lai nosūtītu vēstuli.
Uzmanību: pirmajam kontaktam izmanto e-pastu, telefonu vai vēstuli. Nekļūsti par stalkeri.
Uzrunā cilvēku pēc formulas:
Labdien,
esmu tāds un tāds. Cenšos uzsākt darbību X nozarē. Apbrīnoju jūsu sasniegumus Y un Z ( jo konkrētāk, jo labāk).
Vai Jums gadījumā būtu 15 minūtes laika, lai padalītos ar padomu jaunpienācējam nozarē?
Varam sazvanīties, vai arī uzaicinu Jūs uz kafiju vai pusdienām.
Ar cieņu,
Toms
Neprasi uzreiz palīdzību, kas prasa būtisku laiku, pūles vai naudu. Tu cilvēkam esi svešinieks – varbūt blēdis, varbūt kaut ko mēģini pārdot. Kādēļ lai cilvēks atbildētu?
Viss, ko gribi panākt, ir kontakts – tikšanās vai vismaz zvans.
Protams, ne visi atbildēs pozitīvi. Tomēr, ja tavs mērķu saraksts ir gana garš, izdosies sarunāt jēdzīgu skaitu tikšanos.
Aizej un satiecies. Arī šeit neko nepārdod vai neprasi (izņemot padomu). Mērķis – iepazīt cilvēku, iepazīstināt ar sevi, un atstāt interesantu / sakoptu / kompetentu iespaidu.
Nu, lūk, jūs esat kontaktā. Vēl dažas kontakta reizes un cilvēks jau tevi uzskatīs par paziņu.
Atkārto pārdesmit reizes un tev būs labs paziņu loks nozarē.
2. Small talk un tradicionālā tīklošanās
Ej uz saviesīgiem pasākumiem un iepazīsties ar svešiniekiem, izmantojot small talk vai saviesīgās sarunas.
Latvietim doma par šo paņēmienu parasti izsauc šādu reakciju:
Kamēr vajadzīgā reakcija būtu šāda:
Arī man ši lieta nenāk dabiski. Biju spiests kārtīgi sevi lauzt, lai to iemācītos – bet tiku galā. Izveidoju tādu kā small talk algoritmu, kas ļauj arī kautrīgam introvertam iepazīties ar pilnīgu svešinieku. Vienā brīdī pat vadīju kursus par šo tēmu.
Kādreiz uzrakstīšu plašāku rakstu, bet pamata mehānisms:
- Ierodies sagatavojies. Zini, kas par pasākumu, kas organizē, kādi jaunumi ir nozarē, kādas varētu būt sarunu tēmas.
- Zini, kurā brīdī un ar ko var uzsākt sarunu. Vislabāk, ja cilvēks ir viens un ar atvērtu ķermeņa valodu – iespējams, pēta uzkodu galdu vai kādu gleznu pie sienas.
- Uzsāc sarunu ar komentāru un/vai jautājumu par kaut ko, kas šobrīd redzams, dzirdams, sajūtams jums abiem. Par gleznu, maizītēm, pasākuma saturu, mūziku fonā, lekciju, kuru nopat klausījāties, utt. utml.
Nav jābūt pārgudram. “Kā jums šī glezna?” arī var būt labs sarunas iesākums.
- Kad runā ar svešinieku, sarunas sākums ir kā purvs, kuram jātiek pāri. Mēģini uztaustīt tematu, kurš jums abiem šķiet interesants.
- Mērķis: atrast kaut ko, kas jums ir kopīgs, bet kas jūs padara atšķirīgus no apkārtējiem. Piemēram: abi brīvajā laikā spēlējat hokeju. Tas ļaus tev palikt atmiņā ar pozitīvu pieskaņu – jo tu esi “savējais” .
- Nobeidz sarunu, pirms esi apnicis.
- Pirmajai sarunai jāpanāk tikai trīs lietas: tev jāuzzina, kas ir otrs cilvēks; otram cilvēkam jāuzzina, kas esi tu; otram cilvēkam par tevi jāpaliek pozitīvam iespaidam.
Šis paņēmiens prasa daudz darba, laika un uzdrīkstēšanās. Bet tas labi strādā.
3. Lai kalns nāk pie Muhameda.
Mans mīļākais paņēmiens – jo no manis prasa mazāko proaktīvo darbību – ir trešais. Tas gan strādās tikai, ja tev jau ir labs zināšanu līmenis par nozari.
Tas ir: publiski piesaki sevi kā jomas speciālistu. Publicē grāmatu. Raksti blogu. Taisi podkāstu. Lasi lekcijas par tēmu.
Ja darīsi to veiksmīgi, cilvēki paši steigsies ar tevi iepazīties.
Kopš sāku rakstīt šo blogu, saņemu 4-5 epastus nedēļā no dažādiem cilvēkiem, kas vēlas pazīties. Ar daudziem esmu ticies. To skaitā ir gan uzņēmumu vadītāji, gan finanšu iestāžu darbinieki, gan citi cilvēki ar interesantu dzīves pieredzi.
Rakstīt blogu vai grāmatu prasa būtisku laika ieguldījumu. Bet risinājums ir pievilcīgs introvertam, jo vari sēdēt istabā un darīt to, kas tev nāk dabiski. Paziņu tīkls veidojas gandrīz pats no sevis.
Ir arī citi paņēmieni, kā iepazīt “īstos” cilvēkus
Šie ir tikai trīs. Bet tos veiksmīgi izmantoju jau gadiem ilgi. Tos var izmantot jebkurš.
Vienīgās prasības:
- esi interesants, godīgs, jēdzīgs cilvēks, ar kuru citiem gribas pazīties;
- hustle, hustle, hustle. Vai, kā latviski saka: rukā.
Ja viss šajā pasaule notiek caur pazīšanos ar “īstajiem” cilvēkiem, tad jebkura ambicioza cilvēka pirmais darba uzdevums ir šos cilvēkus iepazīt.
Tas ir darbs, bet tas ir izdarāms.
Pēdējā laikā publikāciju kalendārs nedaudz piebremzējis. Cīnos ar dzīves apstākļu “perfekto vētru” – strādāju garas stundas, lai palaistu INDEXO projektu, palīdzu auklēt mazuli, un risinu citas ģimenes lietas. Bet jau top jauni raksti par finansēm, kaulēšanos un šo to citu!
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Kā atrast darbu Volstrītā
Ik pa brīdim saņemu e-pastu ar jautājumu – kā atrast darbu investīciju bankā Ņujorkā vai Londonā?
Tie, kas ir lasījuši manu romānu “Lopu ekspresis” (“The Cattle Express“), zinās, ka šo karjeru neiesaku. Nebeidzami gadi ofisā plus darbs ar minimālu vai negatīvu vērtību sabiedrībai nav recepte piepildītai, laimīgai dzīvei. Pats neizturēju un aizgāju pēc četriem gadiem, tā arī savu pirmo miljonu nenopelnījis.
Tomēr Volstrīta ir viena no retajām vietām pasaulē, kur iespējams kļūt bagātam, strādājot algotu darbu (jau esmu rakstījis, ka Latvijā tas ir praktiski neiespējami). Turklāt arī Volstrītā, ja labi pacenšās, ir iespējams strādāt morāli un dot kaut nelielu vērtību sabiedrībai.
Tādēļ uz šo jautājumu atbildēšu. Bet uzreiz jāsaka, ka uzdevums nav viegls.
Pirmkārt, mērķē uz front office
Ne visas Volstrītas darbavietas ir vienādas. Es nerunāju par to, vai tu tirgosi akcijas vai obligācijas, vai arī strukturēsi uzņēmumu apvienošanās darījumus. Es runāju par sadalījumu starp front & back office.
Front office cilvēki ir tie, kuri parādās filmās par Volstrītu. Tie tirgojas, slēdz darījumus, visu dienu bļauj telefonā vai arī maigi apvārdo klientus. Tie ir cilvēki, kuri piesaista bankai ienākumus.
Back (& middle) office cilvēki nodrošina visu nepieciešamo infrastruktūru, lai front office varētu piesaistīt ienākumus. Šeit ietilpst daudz dažādas funkcijas – risku pārvalde, settlement, grāmatvedība, treasury, darbības atbilstība, utt. utml. Šīs funkcijas bankai nepiesaista ienākumus, bet ir izmaksu centrs.
Rezultāts: back office cilvēkiem ir mazas izredzes uz jahtām un savrupmājām Hamptonos. Milzu bonusi – kas kārtīgam Volstrītietim ir galvenais ienākumu avots – ir atrodami praktiski tikai front office pozīcijās.
Tādēļ, protams, uz front office ir daudz lielāka konkurence.
Otrkārt, sāc agri
Ja tavi universitātes laiki ir aiz kalniem, man ir sliktas ziņas – par darbu Volstrītas front office vari aizmirst. Diemžēl “cilvēks no ielas”, lai cik talantīgs vai centīgs, praktiski nekad neiekļūs Volstrītā karjeras vidū. Kādēļ lai darba devējs riskētu ar kādu nezināmo, ja ir tik daudz pieredzējušu finansistu, starp kuriem izvēlēties?
Kā apiet šo ierobežojumu:
— Atgriezies unversitātē. Zinu vairākus cilvēkus, kuri 30-40 gadu vecumā pieteicās prestižā MBA programmā, lai pēc tam nokļūtu Volstrītā. Viens no maniem kolēģiem bankā UBS bija padsmit gadus vecāks kungs no Ķīnas, kurš pirms MBA saņemšanas bija pārvaldījis lielus vērtspapīru portfeļus kādai apdrošināšanas kompānijai.
Lai šis paņēmiens strādātu, būs nepieciešams saņemt grādu no kādas prestižas, slavenas universitātes (Harvarda, Jēla, Kembridža, Oksforda, INSEAD utt.)
— Esi izcils. Ja vari pierādīt, ka esi gadiem ilgi pelnījis lielas summas, tirgojot vērtspapīrus, arī Volstrītā tev atradīsies vieta. Nav gan skaidrs, kādēļ tādā gadījumā tev vajadzīga Volstrīta.
— Esi kvants. Ja tev ir doktora grāds fizikā vai matemātikā no kādas pasaulē atzītas universitātes, ļoti iespējams, atradīsies banka, kurai tavas spējas noderēs.
— Esi populārs. Ja tev ir labs augsta līmeņa kontaktu loks vai nu biznesa aprindās, vai arī politiskajās un regulatoru aprindās, darbu bankā atrast nebūs grūti.
Šeit vajadzīgi kontakti, kuri noderēs konkrētās bankas nodaļas tirgū. Tie varētu būt Londonā, Ņujorkā, Hjūstonā, Briselē, Maskavā, Tokijā, Parīzē vai citā metropolē. Rīgas kontakti neko daudz nelīdzēs.
Jāapzinās, ka tavs darbs būs nevis spēlēt finanšu guru, bet atvērt durvis, spaidīt rokas un sarunāt blatu.
Ja neatbilsti nevienam no šiem kritērijiem, tavas izredzes novērtēju zemu.
Treškārt, tīklojies kā traks
Ja pašreiz mācies labā universitātē vai MBA programmā, tev ir patiešām izcilas sekmes un ir arī lieliskas valodu zināšanas, tad kaut kādas izredzes tikt Volstrītā ir. Bet viegli nebūs.
Lielās investīciju bankas aktīvi meklē darbiniekus gandrīz tikai elitārajās pasaules universitātēs. Tas nozīmē – ja tu nemācies Harvardā, Jēlā, Braunā, Oksfordā, Todai vai citā līdzīgā universitātē, neviens Volstrītas baņķieris uz tavu universitāti meklēt darbiniekus nebrauks. Ja vienkārši aizsūtīsi savu CV, tas uzreiz nonāks miskastē.
Tiem, kuri nemācās elitārā universitātē, ceļš ir daudz grūtāks.
Vienīgā iespēja tikt iekšā ir caur pazīšanos.
Cilvēki, kuriem dzīvē neiet, mēdz vaidēt – daudz ko var sasniegt tikai, ja pazīsti īstos cilvēkus.
Jā, tā ir. Bet man šādus vaidētājus prasās paņemt aiz pleciem un sakratīt. Kas tev, vecīt, traucē iepazīt tos īstos cilvēkus?
Apņēmīgs cilvēks jaunā vietā ar savu entuziasmu un darbu 6-12 mēnešu laikā izveidos spēcīgu paziņu tīklu. Cits to neizdarīs arī 10 gadu laikā.
Par tīklošanos plašāk uzrakstīšu citreiz. Bet šī bija recepte, kuru lietoju, lai atrastu darbu Volstrītā:
1. Sameklē visus savas universitātes beidzējus, kuri strādā Volstrītā. Aptaujā visus draugus, vai nepazīst kādu, kurš strādā Volstrītā.
Te uzreiz jāpiebilst, ka izredzes daudz labākas būs tiem, kas mācās kādā jēdzīgā ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas vai citā universitātē. Latvijas universitāšu beidzēji Volstrītā ir retums.
2. Aizsūti atrastajiem Volstrītas kontaktiem e-pastu: esmu Jānis, mācos X universitātē, gatavojos karjerai Volstrītā, gribētu palūgt Jūsu padomu. Vai Jums būtu 15 minūtes telefona sarunai?
3. Ar tiem, kuri piekrīt runāt: sākumā apspried Volstrītu kopumā, tad konkrēto banku, kurā strādā kontakts. Pajautā, vai tev var dot kādus ieteikumus, kā atrast bankā darbu.
Tiešā veidā prasīt darbu parasti nav lietderīgi. Ja kontaktam būs iespēja vai vēlēšanās tev palīdzēt, viņš to izdarīs. Ja nē, tad vairāk īpaši uzmākties nav vērts. Pasaki paldies par padomiem un viss.
4. Pēc sarunas nosūti follow-up epastu ar savu CV un pateicību par veltīto laiku.
Es mācījos labā, bet ne elitārā universitātē, kuras beidzēji tikai ļoti reti devās strādāt Volstrītā (viens ik pa vairākiem gadiem). Viegli negāja. Viss process prasīja 3-4 mēnešus un desmitiem kontaktu apzvanīšanu.
Rezultāts: 3-4 reālas intervijas, 1 darba piedāvājums. Turklāt šis piedāvājums nāca nevis caur manas universitātes beidzēju, bet caur beidzēja drauga kolēģi.
Nevienu no šiem cilvēkiem pirms šī procesa es nepazinu. Bet tāpat varu teikt, ka darbu atradu pazīšanās dēļ. . .
Kāds ir ieguvums?
Front office darbā Volstrītā dažu gadu laikā iespējams iekrāt kapitālu, kas Latvijā ļautu dzīvot ērti daudzus gadus. Nav retums jau pirmajā gadā nopelnīt 100-120 tūkst. ASV dolāru, un nākamajos gados ienākumi strauji aug. Arī pieredze būs aizraujoša. Iemācīsies daudz.
Tajā pašā laikā, visticamāk, darīsi darbu, ar kuru lepoties būs grūti. Strādāsi ar agresīviem un viltīgiem cilvēkiem. Nekad nezināsi, kam var uzticēties. Kādā brīdī, iespējams, sāksi šaubīties, vai tā nauda ir to vērta.
Pašreklāma, bet, pirms skriet uz Volstrītu, izlasi to pašu “Lopu ekspresi”. Centos Volstrītas realitāti aprakstīt bez pārspīlējumiem vai Holivudisma. Kā teica viens draugs, vadošais direktors Volstrītas bankā – “tā ir mana ikdiena”.
Ja pēc tam vēl šķiet, ka Volstrīta tev būs īstā vieta, tad uz priekšu!
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Lai pelnītu, kļūsti neaizvietojams
Pirms laika rakstīju par paņēmienu, kā panākt lielāku samaksu par savu darbu. Toreiz runa bija par risku pārdali.
Šodien par citu aspektu. Par faktoru, kurš nosaka, vai visu karjeru saņemsi tikai vidēju samaksu – vai arī spēsi izrauties un pelnīt vairāk.
Par aizvietojamību.
Divi vērtēšanas principi
Klients tava darba cenu (algu) parasti nosaka pēc diviem principiem:
1. Aizvietošanas princips
Cik būtu jāmaksā, lai iegūtu līdzvērtīgu darbu no kāda cita?
Šo var saukt arī par tirgus cenas principu.
2. Pievienotās vērtības princips
Cik lielu vērtību tavs darbs dod klientam?
Parasti lomu spēlē abi principi, bet viens vai otrs dominē.
Ja vēlies celt savus ienākumus, jāapzinās, pēc kura principa klienti ceno tavu darbu.
Aizvietošanas princips – fatāls darba ņēmējam
Ja klients pirmkārt izmanto aizvietošanas principu, viņš tavu darbu uzskata par commodity jeb apmaināmu mantu, kurai līdzvērtīgu var piegādāt jebkurš cits profesionālis. Šādā tirgū uzvar lētākā prece.
Ja tavas profesionālās spējas ir commodity – ja tavas prasmes var aprakstīt vienā vārdā:
- grāmatvedis
- šoferis
- pavārs
- sisadmins
- kasieris
- utt. utml.
tad tu nekad nekļūsi īpaši turīgs, strādājot savu darbu.
Ja gribēsi augstāku algu, tevi būs viegli aizvietot. Ja tavā jomā celsies algas, salīdzinot ar citām nozarēm, vairāk cilvēku iemācīsies tavas prasmes, un algu pieaugums nobremzēs.
Ļoti būtiski uzsvērt – šeit nekas nav teikts par to, kāda ir tava darba vērtība morālā vai pat ekonomiskā ziņā. Atceramies, šeit strādā aizvietošanas, nevis vērtības princips.
Tu vari darba devējam dod vērtību miljons eiro apjomā. Ja tevi ir viegli aizvietot, tu nesaņemsi pat sīku daļu šīs naudas.
Tas ir tikai normāli. Kamēr būsim kapitālismā, tas nemainīsies.
Pievienotās vērtības princips – peļņas dzinējs
Ja vēlies saņemt labu samaksu par savu darbu, jāpanāk, ka to ceno pēc pievienotās vērtības principa.
Ja klients tavu darbu ceno pēc principa – cik lielu vērtību tas viņam rada – tad tevi vairs nesalīdzina ar tādiem vidējiem (un viduvējiem) rādītājiem kā tirgus cena vai vidējā alga. Parādās iespēja nopelnīt.
Klienti tavu darbu cenos pēc pievienotās vērtības principa tikai tad, ja tu būsi neaizvietojams.
Okei, okei, protams – neaizvietojams cilvēks neeksistē. Bet ir cilvēki, kurus aizvietot būtu ārkārtīgi dārgi (naudas vai emocionālā ziņā).
Tas ir arī tas mērķis, uz ko tiekties.
Kā kļūt neaizvietojamam
Tīrā kapitālismā redzu vismaz trīs veidus, kā kļūt neaizvietojamam (šeit neapskatīšu valsts sektoru un arodbiedrības – abos gadījumos spēles noteikumi ir savādāki).
1. Kļūsti par savas jomas slavenību
Frankam Gērijam nemaksā pēc aprēķina – cik maksātu līdzīgs arhitekts – jo viņam līdzīga arhitekta nav.
Protams, ja cenas atšķirība kļūst pārāk liela, izvēlēsies nākamo slaveno alternatīvu. Tomēr šeit pievienotās vērtības princips dominē.
Vienīgā problēma?
Lai cik talantīgs tu būtu, lai cik smagi strādātu, izredzes kļūt slavenam tik un tā nav pārāk spīdošas.
Studēt aktiermākslu ar domu – būšu nākamais Breds Pits un riktīgi uzvārīšos – nav īpaši gudri.
2. Piedāvā labu produktu specifiskā, “grūtā” jomā
Ir iemesls, kādēļ labs ķirurgs, programmētājs vai inženieris pelna salīdzinoši labi.
Neiroķirurgs, mākslīgā intelekta programmētājs, vai aviācijas inženieris pelna vēl labāk.
Šie ir profesionāļi jomās, kuras apgūt prasa gan talantu, gan ilgus gadus smaga darba. Turklāt šajās jomās parasti strādā cilvēki, kuriem šis darbs patīk. Tie, kuriem nepatīk, nespēj sevi piespiest daudz gadus mocīties tikai labas algas dēļ.
Rezultātā šajās nozarēs trūkst kvalificēts darbaspēks. Aizvietošanas princips kļūst sekundārs, un primārs kļūst pievienotās vērtības princips.
Algots “grūtas” jomas profesionālis dzīvos labi. Piemēram, Latvijā ir daži IT uzņēmumi, kur pat vidējā alga ir ap 2500-3000 EUR. Spicākie IT speciālisti pelna ievērojami vairāk.
Ja esi gatavs ar savām specializētajām prasmēm iet uzņēmējdarbībā, tad iespējas ir vēl daudz plašākas.
Mīnuss šai pieejai – pirmkārt, tevi ir jāmīl tava nozare, un otrkārt, jāiegulda ilgi darba gadi, lai kļūtu par augsti kvalificētu profesionāli.
3. Piedāvā daudzpusēju risinājumu klienta vajadzībām
Ja vari klientam piedāvāt one stop solution daudzām viņa vajadzībām – atrisināt ne tikai vienu, bet uzreiz desmit problēmas, padarot dzīvi daudz vieglāku – tad vari kļūt gandrīz neaizvietojams.
Tas ir mūsdienu konsultanta modelis. Labam konsultantam ir prasmes matemātikā, grāmatvedībā, finansēs, pārdošanā, rakstniecībā, publiskajā runā, utt. utml. Viņš nebūs labākais pasaulē nevienā no šīm jomām, bet visās būs kompetents, dažās – ļoti.
Konsultanta ideālais scenārijs ir tāds, kurā vajag atrisināt sarežģītu problēmu, bet algot veselu komandu ir nepraktiski. Šajā gadījumā konsultants var prasīt, lai viņa darbu ceno pēc pievienotās vērtības principa (dārgi).
Protams, arī augstas klases konsultantu var aizvietot. Bet to var tikai vesela komanda (vai arī cits padārgs konsultants).
Pluss šai pieejai – ļoti interesanta dzīve (varu teikt no pieredzes). Sanāk darīt daudz dažādas grūtas un aizraujošas lietas.
Mīnuss – arī te bez gariem darba un mācību gadiem neiztikt.
Peļņas labirints
Skaidrs, ka viegla ceļa uz lielu peļņu nav.
Nevajag gaidīt, ka priekšnieks pieliks pie algas vai Latvijā sāksies labie laiki, un pēkšņi tu būsi turīgs. Ir riktīgi jārukā. Ar vidējām pūlēm un vidējām prasmēm vairāk par vidēju rezultātu sasniegt neizdosies.
Bet šī raksta patiesā atziņa ir cita. Pat ar milzu pūlēm un izcilām prasmēm rezultāts nav garantēts. Lai cik prasmīgs un izcils tu būtu, ja tu esi aizvietojams, tevi cenos pēc aizvietošanas principa.
Tādēļ vajadzētu domāt divos virzienos:
- Kā varu piedāvāt lielāku vērtību?
- Kā varu kļūt neaizvietojams?
Ja tev ir atbildes uz abiem jautājumiem, tad arī Latvijā varēsi dzīvot labi.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Obligācijas negatīvo kredītlikmju pasaulē
Esam apskatījuši obligāciju pamatlietas:
- kādi ir ieguvumi un riski
- kā, pievienojot obligācijas akciju portfelim, samazinās tā svārstīgums
Tas viss skaisti ir strādājis gadu desmitiem, nu jau pat simtiem. Šķiet racionāli ticēt, ka tā būs arī nākotnē.
Bet.
Pašreiz dzīvojam vēl vēsturē nepieredzētā laikmetā. Vairākos pasaules finanšu tirgos šobrīd valda negatīvas kredītlikmes.
Kas ir negatīvas kredītlikmes?
Pamatdoma vienkārša. Par kredītu procentus maksā nevis aizņēmējs, bet aizdevējs.
Iedomājies — Tu gribi paņemt hipotekāro kredītu.
Baņķieris tev saka: “Vai, kāds prieks! Ņem 50,000 EUR! Nu, lūdzu, ņem! Procentu likme būs -0,3%. Tev maksāsim 0,3% gadā!”
Tomēr kaut kas līdzīgs šobrīd vērojams vairākos pasaules finanšu tirgos.
Piemēram, pašreiz tiek piedāvātas Vācijas valsts 5-gadīgās obligācijas ar kuponu 0 un ienesīgumu -0.30%.
(avots: Bloomberg.com)
Tas nozīmē — ja gribi Vācijas valstij aizdot naudu uz 5 gadiem, par šo godu tev nāksies maksāt 0.30% gadā.
Kā kaut kas tāds ir iespējams? Un ko vainot par šo ekonomikas brīnumu?
Protams, baņķierus
Šoreiz ne investīciju baņķierus, kuri pelna miljonus (lai gan pastarpināti vainīgi arī viņi) — bet centrālos baņkierus, ierēdņus, kuri gadā pelna vien simtiem tūkstošus.
Nav gan skaidrs, ka “vainot” šeit ir īstais vārds.
Pasaules centrālās bankas kopš finanšu krīzes laikiem visiem spēkiem cenšas izdarīt divas lietas:
- uzturēt pie dzīvības ekonomisko izaugsmi
- piešpricēt ekonomikai nedaudz inflācijas
Mērķi ir sakarīgi un pat ļoti tradicionāli. Centrālās bankas lieto monetāro politiku, lai noturētu izaugsmi un inflāciju normas robežās:
- ja ekonomika pārkarst un ceļas inflācija, centrālās bankas paceļ kredītlikmes un piebremzē ekonomiku
- ja ekonomika bremzē vai draud deflācija, centrālās bankas samazina kredītlikmes un stimulē ekonomiku
Teorijā zemākas kredītlikmes iedrošina komercbankas aizdot naudu, ekonomika aktivizējas un inflācija arī.
Tā tas ir strādājis gadu desmitiem, kopš pasaules lielās valūtas vairs nav piesaistītas zelta standartam. Bet negatīvas kredītlikmes parādījās tikai nesen. Kas tad šobrīd par lietu?
Deflācijas lamatas
Problēma ir tāda, ka kredītlikmes ir zemas jau ļoti ilgi — kopš finanšu krīzes laikiem.
Šīs zemās kredītlikmes palīdzēja pasaulei izrāpties no bedres, kurā tā atradās krīzes laikā. Bet tad šķita, ka arī šim dzinējam ir aptrūkusies jauda. Pēdējo 5 gadu laikā Eirozonas izaugsme turējusies starp -1% un +2%, kamēr inflācija dažbrīd pat kritusi zem nulles.
Tas viss pie kredītlikmēm ap nulli.
Šādā situācijā centrālie banķieri mēdz sabīties. Parādās “deflācijas lamatu” drauds. Kā lai iedzīvina ekonomiku un stimulē inflāciju, ja kredītlikmes jau ir grīdā?
Japāņi šajās lamatās sēž jau kopš 90tajiem gadiem. Eirozonas centrālie baņķieri nolēma lietai pieet radošāk — un nodzīt kredītlikmes zem nulles.
Domāts, darīts.
Mehānisms, kā šī štelle tika īstenota, nav pārāk būtisks šim rakstam. Bet efekts ir panākts:
- bankām par pārlieku lielu rezervju turēšanu jāmaksā procenti
- bankas savukārt procentus par naudas turēšanu liek maksāt saviem lielajiem klientiem
- daudzas augstas kvalitātes obligācijas, it īpaši valsts obligācijas, tiek tirgotas ar negatīvu ienesīgumu (centrālās bankas mākslīgi dzen augšā to cenu)
- utt. utml.
Protams, hipotekārajam un citiem retail kredītiem procentu likmes vēl joprojām ir pozitīvas. Arī lielākā tiesa obligāciju vēl joprojām ir ar pozitīvu ienesīgumu. Bet arī šīs pozitīvās likmes ir izteikti zemas vēsturiskā kontekstā.
Tad kāda jēga pašreiz ieguldīt obligācijās?
Institūcijas pērk augstas kvalitātes obligācijas ar negatīvu ienesīgumu dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, jo to prasa konkrēti normatīvie akti. Vai arī tādēļ, ka obligāciju ienesīgums nav tik negatīvs kā likme, kas piemērojama naudas turēšanai kontā. Vai arī tādēļ, ka lielu naudu ieguldīt augstas kvalitātes obligācijās ir drošāk nekā turēt to bankā, kura varētu sabrukt.
Cik zinu, bankas vēl nav sākušas piemērot negatīvās likmes “mazajiem” klientiem. Tādēļ “parastajiem investoriem” — kura naudas līdzekļu uzkrājums vienā bankā nepārsniedz to, ko sedz uzticamas jurisdikcijas garantiju fonds — nav iemesla ieguldīt obligācijās ar negatīvu ienesīgumu.
“Parastajam investoram” obligācijās ir vērts ieguldīt tikai divu iemeslu dēļ (vajadzētu izpildīties abiem):
- lai samazinātu portfeļa svārstīgumu
- lai iegūtu labu ienesīgumu
Ir divi klasiski varianti, kā meklēt ienesīgas obligācijas zemu kredītlikmju situācijā.
1. Rāpjamies ārā uz zara
Pirmais variants — rāpties ārā uz ienesīguma līknes (move out on the yield curve).
Vienkāršā valodā tas nozīmē pirkt obligācijas ar attālāku dzēšanas termiņu. Piemēram, Vācijas valsts 30-gadīgo obligāciju ienesīgums ir jau 1,25%. Tas nešķiet daudz, bet ir daudz labāk par 5-gadīgo obligāciju ienesīgumu -0,30%.
Pluss: Ienesīgums.
Mīnuss: Gari zari mēdz šūpoties.
Kā apskatījām agrāk, obligācijas ar ilgāku laiku līdz dzēšanai ir svārstīgākas. Ja kredītlikmes tirgū celsies, šīs obligācijas strauji kritīsies vērtībā.
2. Lienam krūmos
Otrais variants — ieguldam zemākas kvalitātes obligācijās. Vājāki uzņēmumi, nestabilākas valstis, subordinated bonds, utt. utml.
Pluss: Ienesīgums.
Mīnuss: Ja lien krūmos, nebrīnies, ja iekāp. . . nu, tur, kur negribas iekāpt. Ir iemesls, kādēļ t.s. augsta ienesīguma obligācijas sauc par junk bonds.
Risks nav tikai, ka konkrētais uzņēmums varētu bankrotēt un neatmaksāt obligācijas. Pat diversificēts high yield portfelis var ciest krīzes laikā, kad vāji uzņēmumi var bankrotēt masveidā.
Protams, nav jēga sēdēt tikai ultra-drošās valsts obligācijās ar negatīvu ienesīgumu. Diversificēts investīciju kategorijas korporatīvo obligāciju portfelis arī ir diezgan pievilcīgs. Bet ar junk bond ieguldījumiem vienmēr jābūt piesardzīgam.
Kuru variantu izvēlēties?
Abām pieejām piemīt būtiski riski. Cilvēkam, kurš grib stabilu portfeli — kuram vajadzēs izņemt naudu nākamo dažu gadu laikā — pievilcīga nešķitīs ne viena, ne otra. Patiesībā īstermiņa ieguldītājam vienmēr ir riskanti iet tirgū, bet pašreizējā tirgus situācijā vispār grūti ieraudzīt labas izvēles, kur ieguldīt.
Ilgtermiņa ieguldītājam ir vieglāk.
Personīgi, es diezgan piesardzīgi skatos uz riskantajām high yield/augsta ienesīguma obligācijām. Tās varētu veidot daļu ilgtermiņa ieguldītāja portfeļa, bet ne pārāk lielu.
Man jēdzīgāka šķiet pieeja ieguldīt diversificētā obligāciju portfelī vai zemu izmaksu fondā ar kvalitatīvām valsts un korporatīvajām obligācijām, un samērā attālu vidējo dzēšanas laiku un lielu durāciju (varbūt 4-8 gadi). Kādēļ?
Trīs iemesli:
- ja tirgus paliek uz vietas, samērā jēdzīgs ienesīgums (neviens nevar paredzēt, cik ilgi tāda situācija turpināsies)
- kad kredītlikmes beidzot kāps, īstermiņā gaidāmi zaudējumi — bet ilgtermiņā, laika gaitā piepērkot portfelim klāt jaunas obligācijas ar augstāku kredītlikmi, ienesīgums celsies
- arī pie zemām procentu likmēm ir iespēja pelnīt no t.s. roll-down yield (par to iesaku palasīt tiem, kuriem interesē tehniskāki jautājumi)
Secinājums
Arī negatīvo kredītlikmju pasaulē ir iespējams un vērts ieguldīt obligācijās, bet tas jādara ar galvu, apzinoties riskus. Konkrētāk, jābūt gatavam būtiskiem īstermiņa zaudējumiem brīdī, kad celsies kredītlikmes. Bet ilgtermiņa ieguldītājiem obligācijas vēl joprojām ir interesantas.
Par to, kur meklēt obligācijas un kā konkrēti tās izvēlēties, rakstīšu nākotnē (bet visbiežāk atbilde mazajam ieguldītājam būs — ieguldīt caur fondiem) . Pieskāršos arī Latvijas krājobligācijām, par kurām man daudzi ir jautājuši.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Atruna: Šīs ir tikai manas pārdomas, un nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos ir lieli zaudējumu riski. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam. Šajā blogā nepaužu mana darba devēja AS INDEXO oficiālo viedokli vai rekomendācijas.
Palīdzi mums labot nejēdzību, jeb – kas ir INDEXO?
Kopš pirmajiem rakstiem esmu minējis, ka strādāju pie finanšu projektiem, un solījis, ka neslēpšu savu ieinteresētību, kad par tiem stāstīšu.
Tas brīdis ir klāt.
Ja vēlies pilnīgu objektivitāti — vari šo rakstu izlaist. Jau nākamais būs par citu, ar maniem projektiem nesaistītu tēmu.
Bet šodien — rakstu par projektu INDEXO. Tajā esmu dziļi personīgi ieinteresēts.
Ieinteresēts kādēļ?
Ne tikai tādēļ, ka INDEXO ir mana darba vieta.
Ne tikai tādēļ, ka esam apvienojuši 30+ pazīstamus Latvijas uzņēmējus un vadītājus vēl nepieredzētā sadarbības projektā.
Esmu ieinteresēts, jo gribu labot nejēdzību, kas skar visus Latvijas strādājošos.
Šī nejēdzība mums pāgājušogad izmaksāja 40 miljonus eiro. Tik daudz samaksājām par 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanu.
Varbūt nejuti — bet maksājām tu un es.
Pirmkārt, 2. pensiju līmenis ir vajadzīgs
Pirms runāt par izmaksām, jāuzsver viens — 2. pensiju līmenis mums ir vajadzīgs. Demogrāfiskā situācija ir pilnīgi skaidra. Strādājošo paliek arvien mazāk, pensionāru — proporcionāli daudz vairāk — un apmaksāt 1. pensiju līmeni kļūst arvien grūtāk un grūtāk.
Ja nekrāsim vecumdienām reālu naudu, bet paļausimies uz nākotnes strādājošajiem, pensijā ies čābīgi. Tādā ziņā 2. pensiju līmenis ir laba ideja.
Runa ir par izpildījumu.
Augstākās izmaksas attīstītajās valstīs
Ir viegli dramatizēt 40 miljonus EUR:
- 6 Rīgas Dzemdību Nama gada budžeti
- 4,000 skolotāju gada algas
- 11,000 pensionāru gada pensijas
Bet liels skaitlis ir liels skaitlis — cilvēkam to grūti ielikt kontekstā. Vai pensiju pārvaldei 40 miljoni ir daudz?
Salīdzināsim pensiju pārvaldes izmaksas OECD valstīs:
Avoti: fktk.lv (par Latviju, 2011–2016); oecd.org (par citām OECD valstīm; jaunākais pētijums — 2013. gada dati)
Šī nav tā tabula, kur Latviju gribētos redzēt pirmajā vietā.
Vai par to saņemam izcilu rezultātu?
Nav žēl maksāt dārgi, ja pretim saņem lielisku produktu. Kā ir ar 2. pensiju līmeni?
2. pensiju līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš darbības sākuma ir zemāks par inflāciju:
Datu avoti: LKA Pensiju fondu apskats Nr. 20 (vidējais 2. pensiju līmeņa ienesīgums kopš 2003. gada sākuma); Centrālais Statistikas birojs (inflācija Jan 2003 – Dec 2016)
Ienesīgums ievērojami atpaliek gan no Eiropas, gan ASV tirgus vidējiem rezultātiem:
Datu avoti (2017. g. 31. marta dati): manapensija.lv (vidējais ienesīgums iegūts, sverot plānus pēc pašreizējā aktīvu apjoma); vanguard.co.uk, Bloomberg (indeksu dati); Eiropas indekss: 50% MSCI Europe, 25% Barclays Euro Government Float Adjusted Bond Index, 25% Barclays Euro Non-Government Float Adjusted Bond Index; Pasaules indekss: 50% MSCI World, 50% Barclays Global Aggregate Bond Index
Kā iespējams tik vājš rezultāts?
Lielākais iemesls tālu nav jāmeklē. Miljons Latvijas strādājošo vietā pelnīja dažas bankas:
Datu avots: fktk.lv
Un komisijas turpina augt.
Ko darīt?
Nezinu, kā tev, bet mani šī situācija neapmierina.
Tā mani motivēja beidzot atgriezties finanšu pasaulē.
Nu jau gadu ar kolēģiem strādājam pie risinājuma.
Esam apvienojuši vairāk kā 30 uzņēmējus un vadītājus, kuri uzskata, ka biznesam ir jādod vērtība klientam. Tādus cilvēkus, kā Valdis Siksnis, Normunds un Jānis Bergi, Svens Dinsdorfs, Elmārs Gengers, Juris Grišins, Kaspars Feldmanis, Filips Kļaviņš, Raimonds Slaidiņš, un daudzus citus.
Pašreiz ejam garo, sarežģīto un atbildīgo FKTK licencēšanas procesu. Darbību uzsāksim tikai pēc licences saņemšanas un citu likumā paredzēto prasību pilnas izpildes.
Mūsuprāt, nepieciešams izveidot 2. pensiju līmeņa plānu, kuru raksturo 3 īpašības:
- moderns
- drošs
- zemas izmaksas
Moderns risinājums — ieguldījumus indeksu fondos
Par to, kā indeksu fondi statistiski apsteidz tradicionālos, jau esmu rakstījis.
Doma īsumā:
- tradicionālie fondi grib “apspēlēt” tirgu — izvēlēties pareizās akcijas un obligācijas, lai ilgtermiņā panāktu labāku ienesīgumu par tirgus vidējo
- indeksu fondi “kopē” tirgu — iegulda tirgū kopumā un panāk tirgus vidējo rezultātu (pirms komisijām)
Nav brīnums, ka statistiski tradicionālie fondi stipri atpaliek no tirgus indeksiem. Vidējais tirgus “apspēlētājs” panāk vidēju rezultātu. Ja tad vēl paņem treknu komisiju un lielas tirgošanās izmaksas, tad rezultāts ir stipri zem vidējā.
Neviens nevar paredzēt, kurš fonds būs ienesīgāks 3, 5 vai pat 10 gadu griezumā. Bet ilgtermiņā tradicionālajiem “apspēlētājiem” ir gājis vāji:
Datu avots: Vanguard, “The Case for Indexing” April 2012; S&P SPIVA 2012 Report; The Power of Passive Investing, Wiley, 2011; forbes.com
Finanšu lietās ir likums — tas, ka tā bijis pagātnē, nenozīmē, ka tā būs arī nākotnē. Tādēļ nevaru apsolīt, ka pensiju plāns, kas iegulda indeksu fondos, noteikti ilgtermiņā būs ienesīgāks par citiem.
Bet man personīgi tā šķiet jēdzīga pieeja.
Drošs risinājums
Latvijas 2. pensiju līmenis ir ļoti drošs pēc uzbūves.
Pirmkārt, līdzekļu pārvaldītājs tikai norāda, kur ieguldīt naudu, bet pats tavu uzkrājumu netur (nauda stāv nošķirti turētājbankā). INDEXO gadījumā visus darījumus plānojam veikt tikai caur turētājbanku, kurai dubultas drošības nolūkos arī būs katrs darījums jāapstiprina.
Otrkārt, 2. pensiju līmeņa tirgū var piedalīties tikai licencētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuras ir ierakstītas valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā (INDEXO pašreiz vēl iet FKTK licencēšanas procesu).
Galvenais risks, kuram pakļauts 2. pensiju līmeņa dalībnieks, ir tieši tirgus svārstību risks.
Kas ir adekvāts komisiju līmenis?
Jebkuram biznesam ir jāpelna — bet biznesa pirmais uzdevums ir dot vērtību klientam.
Mūsu viedoklī 2. pensiju līmeņa komisijām jābūt vismaz 2x zemākām. Salīdzinot ar pēdējo gadu vidējo izmaksu līmeni, tā varētu būt fiksēta komisija 0.75% gadā vai zemāka. Ar laiku, aktīvu daudzumam pieaugot, likmei jākrītas vēl zemāk.
Ko zemāka komisija nozīmē reālam cilvēkam?
Salīdzinot divus vienādus ieguldījumu plānus — vienu ar komisiju līmeni 1,5%, otru ar komisiju līmeni 0,75%:
- 23-gadnieks ar bruto algu 800 EUR līdz pensijai komisiju dēļ ietaupītu 18,9 tūkst. EUR
- 30-gadnieks ar bruto algu 1’100 EUR līdz pensijai komisiju dēļ ietaupītu 14,5 tūkst. EUR
- 35-gadnieks ar bruto algu 2’500 EUR līdz pensijai komisiju dēļ ietaupītu 20,9 tūkst. EUR
Tas ir būtisks ietaupījums — tikai uz komisiju rēķina.
(Aprēķina pieņēmumi: plāna pieaugums 5% gadā pirms komisijām. Algas pieaugums 3% gadā. Starta kapitāls 3 mēnešalgas.)
Nesolam pasakas
Nevaram solīt, ka izveidosim ieguldījumu plānu, kurš pēc gada, diviem vai trim būs ienesīgāks par citiem.
To solīt nevar neviens.
Bet virkne pētījumu rāda — faktors, kas vislabāk paredz ilgtermiņa ieguldījumu ienesīgumu ir izmaksas.
Jo zemākas komisijas, jo vairāk naudas paliek tavā kontā — ar potenciālu pelnīt.
Mums vajag tavu palīdzību
Par pensiju domāt negribās. Tas liekas tālu un garlaicīgi.
Bankas ar to rēķinās. Finansisti zina, ka vidējais latvietis nesapratīs, ko nozīmē — komisija 1,5% vai 0,75%. Nesapratīs, kā šī atšķirība gadu desmitu laikā pārvēršas milzīgā summā.
Šī bloga lasītāji sapratīs.
Esmu lasījis jūsu komentārus un e-pastus. Esmu daudzus no jums saticis. Zinošāku auditoriju Latvijā atrast būtu grūti.
Jūs zināt, ko nozīmē komisijas. Jūs zināt, kas ir indeksu fondi un kādēļ tie vēsturiski ir apsteiguši tradicionālos.
Tādēļ vēršos pie katra šī bloga lasītāja. Palīdzi mums!
Pastāsti saviem draugiem un paziņām par INDEXO projektu.
Padalies ar šo rakstu.
Pieraksties jaunumiem http://www.indexo.lv, lai būtu lietas kursā.
Uzraksti par mums sociālajos tīklos — vienalga, ar kritiku, atbalstu vai jautājumu.
Klusums un status quo ir izdevīgs tikai bankām.
Jau nākamreiz — atgriežos pie ierastajām tēmām!
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Atruna: Šīs ir tikai mans viedoklis, un nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos ir lieli zaudējumu riski. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
Ielūgums: sakārtosim Latvijas finanšu vidi
Kad 2011. gada pavasarī atstāju savu darbu investīciju bankā Volstrītā, apņēmos — tādā vidē vairs nestrādāšu. Neatgriezīšos pasaulē, kur vienīgā motivācija ir maksimāla peļņa, kur galvenais princips ir apčakarēt klientu, kur nevaru justies lepns par savu darbu.
Nākamo 5 gadu laikā vadīju kursus, konsultēju uzņēmumus un rakstīju grāmatas — bet finanšu pasaulē neatgriezos. Piedāvājumi bija, bet man nepatika tas, ko redzēju.
Pēdējo gadu kopā ar grupu Latvijas uzņēmēju strādāju pie finanšu projekta, ar kuru beidzot varu lepoties.
Šis projekts saucas Indexo.
Ceturtdien, 11. maijā, 9:30, Krāsotāju ielā 12 — konferenču zālē “Koka Rīga” — par Indexo pirmoreiz stāstīsim plašākai publikai.
Atnāc — būs interesanti!
Īss “tīzeris”:
- gribam labot netaisnību, kuras rezultātā ik gadu desmitiem miljonu EUR aizplūst no mūsu uz finansistu kabatām
Šī bloga lasītāji nebūs pārsteigti uzzināt, ka finanšu sektora pārstāvji veiksmīgi barojas uz Latvijas strādājošo rēķina.
Parasti varu vien kritizēt — šoreiz piedāvāsim alternatīvu.
- šajā nolūkā ir apvienojušies vairāk nekā 30 pazīstami Latvijas uzņēmēji — ieguldot projektā 2,3 miljonus EUR
Mūsu dibinātāju starpā ir tādi Latvijas biznesa aprindās pazīstami cilvēki kā Valdis Siksnis, Normunds un Jānis Bergi, Svens Dinsdorfs, Elmārs Gengers, Juris Grišins, Kaspars Feldmanis, Filips Kļaviņš, Raimonds Slaidiņš, un daudzi citi.
- veidojam risinājumu, kas vidējam strādājošajam ilgtermiņā varētu ietaupīt daudzus tūkstošus EUR
Laiks sakārtot Latvijas finanšu vidi
Nevaru solīt pasakas. Mēs vienā mirklī nepārvērtīsim Latviju par finanšu brīnumzemi, kurā visas komisijas ir zemas, visi finanšu piedāvājumi ir godīgi, un visi ieguldījumi ir ienesīgi.
Mūsu ambīcija — sakārtot vienu stūrīti. Jo ar kaut ko ir jāsāk.
Kas tas par stūrīti?
Un kāds tam sakars ar rijīgām zivīm?
Pastāstīsim ceturtdien!
Kur un kad?
Zāle “Koka Rīga”, Krāsotāju iela 12, Rīga.
Ceturtdien, 11. maijā, 9:30.
Nācējus lūdzu atzīmēties Facebook eventā.
Garlaicīgi nebūs.
Gribu piezīmēt vienu — šis nav un nebūs reklāmas blogs. Par INDEXO ik pa laikam, bet vienmēr ar skaidru atrunu par savu ieinteresētību. Arī turpmāk mans blogs lielākoties apskatīs ar maniem projektiem tieši nesaistītus jautājumus.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Krājot bagāts nekļūsi
Esmu daudz rakstījis par iekrājumu veidošanu kā ceļu uz labklājību. Par to, kā atlicināt 10%, 25% vai pat 50% no algas, lai nodrošinātu savu finansiālo nākotni.
Šoreiz par to, kāpēc, vien krājot daļu no algas, bagāts nekļūsi.
Un kādas ir alternatīvas.
Ko nozīmē — “bagāts”?
Lai runātu par bagātību, jāsaprot, ko šis vārds nozīmē.
Vieni teiks, ka bagātība ir miljonu miljoni. Bentlijs vai divi garāžā, privātā lidmašīna, savrupmājas Parīzē, Milānā un Ņujorkā.
Jauks dzīvesstils, bet skaidrs, ka lielākajai daļai no mums to sasniegt nav ne cerības, ne vajadzības.
Otri teiks, ka bagātība ir nevis maka saturs, bet gan spēja būt laimīgam savos apstākļos.
Zināmā mērā es tam piekrītu. Dzīvojot Kubā, kaulējos par katru centu un braucu pārbāztos autobusos, lai ietaupītu pusdolāru — bet biju tik laimīgs kā nekad. Arī tagad miljoni kontā man nestāv, bet man ir forša ģimene, aizraujošs darbs, interesanti piedzīvojumi — un ir labi.
Tomēr. Ir nozīmē arī tām nullītēm kontā. Tam mieram un tai brīvībai, kas nāk ar apziņu, ka neesi no neviena atkarīgs.
Tad kādu etalonu lietot?
Sataustāma bagātība
Šī raksta nolūkiem definēšu “sataustāmu bagātību” — tādu, kuru vidējais iedzīvotājs var iedomāties, saprast, gandrīz “sagaršot”.
Piedāvāju šādu definīciju:
Sataustāma bagātība — kapitāla daudzums, kas dod pasīvus ienākumus, vienlīdzīgus ar top 1% strādājošo algu.
Praktiski jebkurā sabiedrībā tiek uzskatīts, ka top 1% pelnošākie dzīvo ļoti labi. Tomēr top 1% ir gana liela grupa, lai gandrīz katrs pazītu kādu no šīs grupas. Šāds ienākumu līmenis šķiet gana reāls, sataustāms.
Ja šādu ienākumu līmeni var nodrošināt, nestrādājot, bet ieguldot — to jau var saukt par bagātību.
Cik Latvijā pelna top 1% strādājošie?
Latvijas strādājošo sadalījums pēc ienākumiem, balstoties uz 2017. gada februāra CSB datiem:
Pēc šiem datiem top 1% no strādājošiem ar darba ienākumiem konkrētajā mēnesī bija 7 757 cilvēki.
7 148 cilvēki februārī saņēma algu 4 000 EUR vai vairāk. Tā kā tas ir ērts, apaļš skaitlis, pieņemsim to kā mūsu etalonu.
Kas Latvijā ir “sataustāmā bagātība”?
Kāds kapitāls ir nepieciešams, lai iegūtu pasīvus ienākumus 4 000 EUR mēnesī vai 48 000 EUR gadā?
Būsim vidēji konservatīvi un pieņemsim, ka “drošais izņemšanas procents” vai safe withdrawal rate kapitālam ir 4%. Tas nozīmē — ilgtermiņā, katru gadu izņemot 4% kapitāla un pārējo investējot, kapitāls vismaz neies mazumā.
48 000 / 0,04 = 1 200 000 EUR
Tātad — pēc mūsu definīcijas Latvijā sataustāmās bagātības līmenis ir brīvais kapitāls 1,2 miljoni EUR.
Jāņem vērā — šajā skaitlī neieskaita mājokli un citus līdzekļus, kas nerada pasīvus ienākumus. Ir runa par 1,2 milj. EUR produktīvi ieguldāmu līdzekļu.
Vai tik daudz iespējams sakrāt?
Vienam 1,2 milj. EUR liksies ļoti daudz, otram — pārsteidzoši maz.
Bet viens ir skaidrs. Strādājot algotu darbu un krājot, bagāts nekļūsi. Vismaz ne pirms pensijas.
Kāpēc?
4% safe withdrawal rate var pagriezt uz galvas. Ja 4% tava kapitāla ir viena gada ienākumi augsti pelnošam cilvēkam — tad tavs kapitāls atbilst 1/4%=25 gadu ienākumiem cilvēkam, kurš pelna top 1% līmeņa algu.
Strādājot 25 gadus ar algu 4,000 EUR mēnesī, tu būsi nopelnījis 1,2 milj. EUR.
Bet arī tas nav reāli. No kaut kā ir jādzīvo, plus vēl jāmaksā nodokļi.
Neto alga no 4,000 EUR Latvijā ir ap 2,8 tūkst. EUR.
Pieņemsim, ka ietaupi 50% no neto algas un ieguldi ietaupījumu ar labu ienesīgumu — 5% gadā pēc nodokļiem. Pieņemsim arī, ka inflācija ir nulle. Cik ilgi jākrāj?
31 gads.
31 gads pilna laika darba ar ļoti labu algu — kuru laikā tu ietaupi 50% algas.
Apsveicu.
Tad kādas ir alternatīvas?
Cilvēkam, kurš grib kļūt bagāts, redzu vairākas alternatīvas:
1. iekrāt nedaudz kapitāla un iet uzņēmējdarbībā
Pirmais un acīmredzamais variants. Tipiski jāiegulda daudz gadi bez garantijas, ka beigās kaut kas izdosies — bet lielākajā daļā pasaules šis vēl joprojām ir vienīgais iespējamais legālais veids, kā kļūt patiesi bagātam.
2. pārvākties uz turīgu valsti
Ja tu esi augsta līmeņa speciālists komerciāli pieprasītā jomā — finanses, IT, dažas citas profesijas — rietumvalstīs iespējams atrast darba vietas, kurās gadā nopelnīsi simtiem tūkstošus. Finansistu gadījumā — pat miljonus.
Te gan jāņem vērā, ka pat ar visu miljonu vai diviem, uz konkrētās valsts fona tu vairs neskaitīsies bagāts. Piemēram, Konektikutas štatā ASV, kur reiz strādāju, top 1% pelnošākie pelna 678,000 USD gadā. . .
Ja gribēsi justies bagāts, ar nopelnīto kapitālu būs jāatgriežas Latvijā vai citā mazāk turīgā valstī.
3. pārvākties uz nabadzīgu valsti
Tiem, kuriem jau ir uzkrāts zināms kapitāls, šis ir neslikts variants. Pārvācies uz valsti, kur nekustamais īpašums un ēdiens vēl ir ļoti lēti, un dzīvo bagāti ar mazāku kapitālu.
Tomēr mūsdienu globālajā pasaulē šī iespēja kļūst mazāk un mazāk pievilcīga. Jo ēdiens un īre tomēr ir tikai daļa no budžeta, kamēr elektronika un citas importa preces nabadzīgajās valstīs mēdz būt pat dārgākas kā pie mums.
Kādēļ cepties par bagātību?
Kā daudzkārt esmu uzsvēris, nav obligāti kļūt bagātam.
Arī cilvēks, kas visu mūžu strādā vidēji apmaksātu algotu darbu, var būt laimīgs un piepildīts. Ja patīk savs darbs, riņķi ir forši cilvēki, un nebaltām dienām nedaudz iekrāts, tas jau ir ļoti daudz.
Šī aprēķina mērķis ir cits.
Dažkārt dzīvojam ilūzijā, ka kādreiz kļūsim bagāti — bet nepiesēžamies un neparēķinam, ko tas prasa.
Ir vērts apzināties, kā ir un kā nav iespējams kļūt bagātam. Tad arī iespējams pieņemt jēdzīgu lēmumu — vai pēc tā rauties.
Jo ar krāšanu un sapņošanu vien nepietiks.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Atruna: Šīs ir tikai manas pārdomas, un nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos ir lieli zaudējumu riski. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
Kā izkaulēt dubultu samaksu
Šodien stāsts no dzīves:
Kā “izkaulēju” divreiz lielāku samaksu par konsultāciju projektu, nekā klients bija gatavs maksāt — un kā šo paņēmienu vari pielietot arī tu.
Lai nekļūtu par amerikāņu stila motivacionālo muldētāju, jāuzsver — paņēmiens ir riskants un varēja man izmaksāt dārgi. Kā jau visur biznesā, kur lielāks ieguvums, tur lielāks risks.
Bet, dzīvojot pavisam droši, būtiski celt savus ienākumus virs Latvijas normas būs grūti. Ja gribi pelnīt, jāiemācās atpazīt jēdzīgus riskus.
Priekšnosacījums
Lai paņēmiens, kuru aprakstīšu, strādātu, tev ir jābūt vērtībai, ko piedāvāt.
Ja tu klientam pienesīsi vien 1000 EUR ekonomisko vērtību, nevari cerēt saņemt atlīdzību 2,000 EUR. Ja arī kāds uzķersies vienreiz, otrreiz kļūdu neatkārtos.
Šajā rakstā pieņemu, ka esi attīstījis augsti vērtīgas prasmes/spējas/produktus.
Asimetrisks skatījums uz risku
Teiksim, tu esi pārliecināts — tavs pakalpojums klientam būs ļoti vērtīgs. 2,000 EUR, 10,000 EUR, 100,000 EUR vērts — vienalga.
Tomēr klients nav gatavs šādu naudu maksāt. Jo netic tavai vērtībai.
Nē, klients nedomā, ka esi melis. Bet viņš ar tevi nav strādājis, nezina tavas spējas, nevar novērtēt tavu pienesumu, nepazīst tavu produktu, baidās no riskiem utt. utml. Klients pareizina tavu potenciālo pienesumu ar ļoti konservatīvu riska faktoru un piedāvā nelielu samaksu.
Jums ir asimetrisks skatījums uz risku. Klients baidās, ka tavs piedāvājums var izrādīties ar mazu vērtību. No tavas perspektīvas, neizdošanās risks ir zems.
Kad divām pusēm ir asimetrisks skatījums uz risku, ir iespēja abpusēji izdevīgam darījumam.
Iz dzīves
Klients man piedāvāja salikt pārliecinošu, apjomīgu prezentāciju, lai piesaistītu investorus jaunam produktam.
Konkrētais klients mani labi nepazina. Par darbu man piedāvāja fiksētu samaksu X tūkstošus EUR + bonusu, ja investīcijas izdotos piesaistīt.
Solītais bonuss bija jēdzīgs. Tomēr apzinājos, ka investīciju piesaistē parādīsies daudzi riski. Gribēju palielināt savu fiksēto samaksas daļu.
Tradicionāla pieeja būtu kaulēties par 10, 20 vai 30 procentu lielāku samaksu. Tā vietā gribēju samaksu dubultot — prasīju 2X tūkstošus EUR.
Ja esi kaulējies rietumu biznesa vidē, apzināsies, ka uzreiz dubultot piedāvāto cenu ir ļoti grūti. Lēciens ir pārāk ass priekš mūsu sarunu kultūras. Pat, ja summa iekļautos budžetā, sarunu partnerim grūti piekāpties.
Lieta ir cita, ja tu maini darījuma struktūru.
Mans piedāvājums bija vienkāršs:
Ja prezentācija patīk un to liekat darbā, maksājiet man dubultā.
Ja rezultāts neapmierina, nemaksājiet neko.
Klients piekrita bez kaulēšanās.
Riska apmaiņa
Klienta risks, sadarbībā ar mani, bija vienkāršs — daudz samaksāsi, bet pretim neko jēdzīgu nedabūsi.
Es zināju savas prasmes. Man nebija šaubu par savu spēju salikt pārliecinošu prezentāciju.
Piedāvājot savu risinājumu, es klientam noņēmu risku. To es uzņēmos uz sevi — zinot, ka tas ir mazs.
Rezultātā izveidoju labu prezentāciju, klients ar prieku samaksāja, un investori tika piesaistīti. Ieguva visi.
Viens liels BET
Vai tiešām es dubultoju savus ienākumus, tikai nedaudz palielinot risku?
Ne gluži.
Risks, ko es uzņēmos, nebija — man neizdosies izveidot kvalitatīvu prezentāciju.
Risks bija — klients neatzīs, ka esmu izveidojis kvalitatīvu prezentāciju.
Klienti mēdz būt kaprīzi. Klienti mēdz būt arī negodīgi.
Es šos cilvēkus pazinu tikai pēc reputācijas un rekomendācijas. Šķita, ka var uzticēties — bet risks bija ievērojams. Es pavisam reāli varēju nostrādāt vairākus mēnešus un palikt bešā.
Tomēr risks bija saprātīgs.
Rezultātā es ne tikai dubultoju ienākumus no konkrētā projekta — es veiksmīgi uzstādīju augstāku latiņu turpmākajiem projektiem.
Vispārinājums
Kāds tad ir secinājums? Visiem skriešus prasīt dubultu samaksu par savu darbu vai produktu?
Protams, nē. Daudzās situācijās tas nav iespējams. Citās vajadzētu prasīt par 10%, 50% vai 200% lielāku samaksu.
Mums jābeidz domāt kā zobratiem kapitālisma sistēmā — un jāsāk domāt kā uzņēmējiem.
Biznesa pasaule ir pilna situācijām ar asimetrisku informāciju:
Pircējs nezin, vai tavs produkts būs brīnišķīgs vai nelietderīgs. Tādēļ cena, ko viņš gatavs maksāt, ir piezemēta.
Darba devējs nezin, vai tu būsi ģeniāls darbinieks vai pēdējais nejēga. Tādēļ gan ģēnijs, gan nejēga saņem viduvēju algas piedāvājumu.
Ja tev ir izcils produkts vai izcilas spējas, nepieņem viduvēju rezultātu.
Vienojies par peļņas sadali. Strādā uz komisiju. Piekrīti zemākai algai apmaiņā pret agresīvu bonusu shēmu.
Piedalies riskā un piedalies potenciālajā peļņā.
Savādāk visu dzīvi pavadīsi statistikas vidējās decilēs.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Vai portfelī vispār vajadzīgas obligācijas?
Jau secinājām:
- obligācijas statistiski ilgtermiņā ir mazāk riskantas un mazāk ienesīgas kā akcijas
- konkrētas obligācijas var būt gan riskantākas, gan ienesīgākas kā konkrētas akcijas
- obligācijas regulāri maksā turētājam kuponu (fiksētu procentu likmi) — nodrošina stabilus ienākumus, kamēr vien emitents ir maksātspējīgs
Ja esi jauns un tava prioritāte ir nevis regulāri ienākumi no portfeļa, bet ilgtermiņa ienesīgums, kādēļ čakarēties ar obligācijām?
Vai tad milzīgais pasaules akciju klāsts nepiedāvā pietiekami plašas izvēles iespējas, lai varētu salikt ienesīgu, diversificētu portfeli?
Jā un nē.
Cik vērta ir akciju diversifikācija?
Sadalot savu uzkrājumu pa dažādu uzņēmumu un sektoru akcijām tu “aizdiversificē” specifisko risku — ka sabruks uzņēmums vai sektors.
Šķiet, jaunam, ambiciozam ilgtermiņa ieguldītājam tieši šis risks ir būtisks. Konkrēts uzņēmums vai sektors varbūt sabruks, bet ilgtermiņā tirgus kopumā atgūsies. 
Ar šo aprēķinu ir viena problēma. “Ilgtermiņš” var tiešām gadīties gana ilgs.
Pagājušā gadsimta Lielā Depresija ilga 10 gadus.
Vai varēsi atļauties gadiem ilgi “sēdēt uz zaudējumiem” — pat, ja pazaudēsi darbu, saslimsi, vai notiks cita nelaime? Ar 6 mēnešu rezervēm šādā situācijā nebūs līdzēts.
Ja krīzes laikā nāksies izņemt daļu no portfeļa — brīdī, kad portfelis krities par 30-50% — tas atstās milzīgu negatīvu iespaidu uz tavu finansiālo nākotni.
Tādēļ arī ilgtermiņa investoram ļoti svarīgs ir portfeļa svārstīgums. Ne tikai — cik portfelis nopelnīs ilgtermiņā — bet arī — cik lielas bedres (un kāpumi) gaidāmas pa ceļam.
Akciju portfeļa svārstīguma etalons
Arī 100% akciju portfeli iespējams uzbūvēt tā, lai nedaudz samazinātu svārstīgumu.
Finanšu pasaulē svārstīgumu jeb volatility aprēķina kā ienesīguma logaritma standardnovirzi (standard deviation of logarithmic returns).
Tiem, kas saprot statistiku, viss skaidrs. Pārējiem — jo augstāks skaitlis, jo vairāk ienesīgums “trako” augšā un lejā ap ilgtermiņa vidējo rādītāju.
Atsevišķas akcijas mēdz būt vissvārstīgākās. Nav nekas dīvains redzēt akcijas ar svārstīgumu 20-30% gadā un vairāk.
Vesels akciju indekss — vai diversificēts akciju portfelis — ir mazāk svārstīgs. Kāpēc? Gan tādēļ, ka daļa akciju vienkārši ir mazāk svārstīgas, gan tādēļ, ka visas akcijas gandrīz nekad nekustās kopā (to korelācija ir ievērojami mazāka par 1). Ja arī lielākā daļa ceļas, būs citas, kuras kritīsies, un otrādi. Tādejādi diversificētā portfelī svārstīgums izlīdzinās.
Piemēram, S&P 500 svārstīgums ilgtermiņā ir bijis ap 15%. To mēdz uzskatīt par akciju svārstīguma etalonu.
Kā vēl pazemināt akciju portfeļa svārstīgumu?
Ideja: sakombinēt portfelī akcijas no dažādiem indeksiem. Ja viens celsies, gan jau kāds cits kritīsies.
Problēma: lielajiem akciju indeksiem ir augsta korelācija — tie kustas kopā. Piemēram, sakombinējot S&P 500 un Russell 2000 (ASV small cap akcijas), kuru ilgtermiņa korelācija ir ap 0.8, svārstīgums kritīsies tikai pavisam nedaudz.
Ideja: kombinēt dažādu valstu akciju indeksus.
Problēma: Vēsturiski korelācijas starp dažādu valstu akciju tirgiem bijušas stipri zemākas, bet globalizācijas ietekmē pasaules akciju tirgi bieži kustās unisonā un uzrāda ļoti augstas korelācijas.
Secinājums: akciju portfeli ir vērts diversificēt, bet ar akciju diversifikāciju vien būtiski samazināt svārstīgumu būs grūti.
Obligāciju iespaids uz svārstīgumu
Obligācijas portfeļa svārstīgumu samazina divos veidos:
- Obligācijas pašas par sevi ir mazāk svārstīgas
Ja, teiksim, ceturtdaļa no tava portfeļa būs obligācijās, šī ceturtdaļa būs mazāk svārstīga. Tas, protams, vistiešākajā veidā samazinās visa portfeļa svārstīgumu.
Šis svārstīguma samazinājums ir “nopelnīts” — tā kā obligācijas ilgtermiņā ir mazāk ienesīgas, proporcionāli samazinās arī portfeļa gaidāmais ienesīgums.
- Obligācijas kustas samērā neatkarīgi no akcijām
Obligācijām vēsturiski ir bijusi samērā zema korelācija ar akcijām — lai gan tas nemaz nav viennozīmīgi, un daudzi avoti norāda, ka pēdējā laikā korelācija ceļas. Kombinējot obligācijas un akcijas tiek iegūts svārstīgums, kas ir zem abu svārstīgumu aritmētiskā vidējā.
Vienkāršā valodā: svārstīguma samazinājums “bonusā” par brīvu.
Piemērs:
- 50% portfeļa S&P 500 akcijās. Svārstīgums 15%.
- 50% portfeļa obligācijās, kuru korelācija ar akcijām 0.2. Svārstīgums 6%.
Aritmētiskais vidējais svārstīgums būtu 10.5%.
Aprēķinātais reālais svārstīgums — 8.6%.
Gandrīz divu procentpunktu samazinājums bonusā. Nav slikti!
Citas obligāciju priekšrocības
Tātad saprotam — daļu portfeļa ieguldot obligācijās, iegūstam portfeli ar daudz mazāku svārstīgumu. Tas mūs var aizsargāt krīzes situācijā, kad neizdevīgā brīdī nepieciešams no portfeļa izņemt naudu.
Kādas ir citas obligāciju priekšrocības?
- Regulāri ienākumi. Obligācijas tev maksās kuponu, kamēr emitents būs maksātspējīgs.
- Arī emitenta bankrota gadījumā ir cerība atgūt daļu ieguldījuma (akcijām cerība daudz mazāka).
- Konservatīvam ilgtermiņa ieguldītājam izdevīgāk, nekā turēt lielas rezerves krājkontā.
Paga, paga
Inteliģentam investoram obligāciju izdevīgums pašreiz var šķist apšaubāms.
Mēs atrodamies negatīvu kredītlikmju tirgus situācijā. Vai šajā brīdī ir izdevīgi pirkt obligācijas?
Ja ir, tad kādas obligācijas izvēlēties?
Un cik lielu portfeļa daļu veltīt obligācijām?
Par to — nākotnē.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Atruna: Šīs ir tikai manas pārdomas, un nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos ir lieli zaudējumu riski. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
Neieguldi nekustamajā īpašumā (ja nezini, ko dari)
Pēc finanšu krīzes likās, ka vidējais iedzīvotājs sapratis — nekustamais īpašums nav zelta zoss, kura uzticami vairo tavu labklājību no gada uz gadu. Spriežot pēc komentāriem šeit pat blogā, esam izgājuši ciklu. Zelta zoss pielūdzēji atkal ir klāt.
Neparaujies.
Ar nekustamo īpašumu var nopelnīt. Bet tas nav ne tuvu tik droši un viegli, kā liekas cenu burbuļa eiforijā.
Piezīme: es nerunāju par izvēli — pirkt vai īrēt savu mājokli. Tā ir cita tēma ar citiem apsvērumiem.
Ieguldījums vai spekulācija?
Mīts: Nekustamā īpašuma cenas ilgtermiņā vienmēr pieaug.
Realitāte: Gara virkne pētījumu rāda, ka nekustamā īpašuma cenas ilgtermiņā gandrīz neapsteidz inflāciju.
Piemērs no ASV:
Avots: Created by Catherine Mulbrandon at VisualizingEconomics.com
Tas ir arī loģiski. Ja nekustamā īpašuma cenas ilgtermiņā konsistenti apsteigtu inflāciju — sadārdzinātos ātrāk nekā patēriņa preces — tas nozīmētu, ka aizvien lielāka daļa mūsu ienākumu aizietu, dažādos veidos maksājot par nekustamo īpašumu. Pat, ja šī atšķirība būtu tikai 1% gadā, pēc gadsimta mēs jau pusi sava budžeta maksātu par jumtu virs galvas.1
Realitātē tā nenotiek.
Īstermiņā nekustamā īpašuma cenas ir ļoti svārstīgas. Pieprasījums un piedāvājums mainās. Lēti hipotekārie kredīti parādās un pazūd. Ir fantastiski burbuļi un dramatiski krahi.
Ilgtermiņā cenas atgriežas līdzsvarā.
Tas nozīmē — pelnīt no NĪ cenas pieauguma ir spekulēt — ar vidējo atdevi nulle.
Patiesībā vidējā atdeve būs stipri zem nulles, ja atrēķinam izmaksas.
Šī spekulācija ir tikpat riskanta, kā citas, par kurām esmu rakstījis. Mēģini nu uzminēt, kurš ir īstais brīdis pirkt, un kurš — pārdot. Vai tiešām tici, ka to izdarīsi veiksmīgāk kā profesionālie spēlētāji tirgū?
Iespēja, ka nopirksi tieši kraha zemākajā punktā un pārdosi burbuļa kulminācijā, ir samērā niecīga.
Visticamāk nopirksi īpašumu burbuļa gados un pārdosi kraha bedrē.
Nekustamais īpašums kā ienesīgs ieguldījums
Ja NĪ cenas ilgtermiņā neapsteidz inflāciju, tad kādēļ cilvēki vispār tajā iegulda savus līdzekļus?
Cenu pieaugums nav vienīgais peļņas avots NĪ tirgū. Vēsturiski tas arī nav ticis uzskatīts par galveno — šī ilūzija ir neseno burbuļu rezultāts.
Patiesais ieguvums no NĪ ir īpašuma ekonomiskais pielietojums. To cenas izteiksmē attaino īres maksa.
Ekonomists Tomass Piketijs savā iespaidīgajā darbā “Kapitāls 21. gadsimtā” norāda, ka vēsturiski ilgtermiņā NĪ ienesīgums, tāpat kā daudziem citiem kapitāla veidiem, ir bijis 5% gadā pirms nodokļiem.
Varbūt domā — tīri okei. Bet ņem vērā, ka tas ir statistisks vidējais rādītājs. Reālais ienesīgums būs atkarīgs no daudziem faktoriem:
- Par kādu cenu nopirki īpašumu? Ja nopirki burbuļa laikā, ilgtermiņa ienesīgums būs stipri zemāks (jo cenas — un īres — kritīsies).
- Vai pārmaksāji tādēļ, ka esi amatieris NĪ tirgū? Vai pareizi novērtēji īpašuma stāvokli, rajonu, tirgus vērtību?
- Kādas kvalitātes īrnieki tev gadīsies un kā mācēsi ar tiem tikt galā?
- Kāds ir likumdošanas režīms — cik viegli pacelt īres maksu, izlikt nemaksājošos, utt. utml.? Cik smagi ir nodokļi?
- Cik daudz nāksies ieguldīt īpašuma uzturēšanā? Vai pratīsi izdarīt lēti un labi?
- Cik prasmīgi tu māki veikt sava īpašuma mārketingu? Kādu īres maksu varēsi dabūt?
- Cik procentu no taviem īpašumiem vidēji būs izīrēti un cik stāvēs tukši?
- Kādas ir demogrāfiskās tendences? Vai cilvēki aizbrauc no valsts? Vai tirgū būs gana daudz maksātspējīgu īrnieku?
- Vai noslēdzi izdevīgu hipotekāro līgumu? Vai arī ļāvi bankai sevi apčakarēt?
- utt. utml.
Vajadzētu kļūt skaidram, ka prasmīgi izīrēt NĪ — tas prasa ievērojamas profesionālās zināšanas, kā arī lielu laika ieguldījumu.
Tas var būt ienesīgs bizness. Bet par zelta zosi to nenosauksi. Amatieris bez zināšanām paliks mīnusos.
Secinājums
Ja gribi iet NĪ, dari to nopietni. Izglītojies, iegūsti pieredzi, un apzinies, ka nekustamais īpašums tev kļūs par profesiju un pilna laika darbu.
Ja gribi pasīvu ieguldījumu iespēju ar labu ticamību ilgtermiņā nopelnīt, meklē citur.
Citi apsvērumi
Ieguldīt daļu savas mantības nekustamajā īpašumā var būt gudri arī tad, ja tas nav īpaši ienesīgs. Nekustamais īpašums — vēl labāk, vairāki īpašumi dažādās pasaules malās — ir laba rezerve krīzes situācijai. Ja reiz atkal nāks valūtas maiņa vai hiperinflācija, tas var kļūt par vienīgo tavu reālo īpašumu.
Bet nevajag gaidīt, ka nekustamais īpašums investoru padarīs bagātu.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Atruna: Šīs ir tikai manas pārdomas, un nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Ieguldot ir lieli zaudējumu riski. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
1 Šis pieņem, ka algu izaugsme īpaši neapsteidz inflāciju, kā tas ir bijis rietumvalstīs pēdējos 30-40 gadus. Var strīdēties, ka Latvijā un citās valstīs, kas strauji attīstās un kur pieaug reālās algas, NĪ cenām ir iespēja celties straujāk. Iespējams, jā. Būtu jāprasa ekonomistiem un statistiķiem. Īsi uzmetot aci citām valstīm, kur nesen bijusi strauja izaugsme — piemēram, Dienvidkoreja — šādu fenomenu neredzu, bet te vajadzētu skatīties plašāk.
Vēl arī ignorēju lokālus efektus, kur visi skrien pārvākties, teiksim, uz San Francisko vai Londonu — bet gan brīvas zemes, gan jaunas apbūves iespējas ir ierobežotas, un tādējādi ilgtermiņā tiek uzdzītas cenas. Šis galīgi nebūs LV variants.