The post Vai ir pienācis laiks pirkt zeltu, lai aizsargātos no inflācijas? appeared first on Toms Kreicbergs.

The post Inflācija ir tavs finanšu ienaidnieks #1 appeared first on Toms Kreicbergs.

Piekrītu par vienu — nav pie mums leiputrija. Kamēr no vienas puses mūsu nodokļus slavē:

•  Tax Foundation ikgadējais pētījums mūsu kopējo nodokļu slogu novērtē kā 3. konkurētspējīgāko pasaulē.
• PwC/World Bank Group pētījumi norāda, ka Latvijas uzņēmumiem ir 11. zemākais nodokļu slogs vienotajā Eiropas tirgū.

no otras puses arī pamatoti kritizē:

• Pasaules Bankas eksperti atzīst, ka vērts uzlabot nodokļu struktūru — tai skaitā samazinot slogu darbaspēkam ar zemiem ienākumiem.
• Pat Finanšu ministrijas eksperti atzīst, ka darbaspēka nodokļu situācija ir nedaudz labvēlīgāka kaimiņvalstīs.

Ir arī pilnīgi skaidrs, ka negatīvu iespaidu atstāj:

• politiskā “raustīšanās” ar nodokļiem, kas mainās ik gadu,
• birokrātijas slogs,
• izšķērdība pārāk lielā valsts sektorā,
• korupcija.

Visas šīs lietas ir jāuzlabo, un daudz.

Bet.

Leiputrija nav nekur.

Skatoties attīstītās pasaules kontekstā, Latvijas nodokļu sistēma ir tīri okei. Nav ideāla, bet ne tuvu nav tā sliktākā — pat diezgan konkurētspējīga. Plus mums ir zemas darbaspēka izmaksas un izglītota tauta. Demogrāfiskā situācija vāja, bet ir brīva pieeja Eiropas tirgum.

Šeit ir visas iespējas veiksmīgam biznesam.

Augstie nodokļi ir atruna. Vēl vairāk, tā ir bīstama atruna.

Jā, lūdzu, runājam konstruktīvi par to, kā uzlabot mūsu nodokļu sistēmas struktūru. Bet skaļa publiska gaudošana par augstajiem nodokļiem ne tikai ir maldīga — tā iebiedē potenciālos uzņēmējus.

Kādēļ iet biznesā, ja visi saka, ka tas ir bezcerīgi?

Lai beigtu vaidēt, ir jāsaprot divas lietas:

1. Nodokļi vienmēr ir par augstu

Tipiskās sūdzības par nodokļiem skan šādi:

Šādā nodokļu režīmā mans uzņēmums nevar atļauties strādāt. Ja man jāmaksā ienākumu nodoklis, PVN, plus darbiniekiem sociālais — jāklapē bode ciet.

Šie stāsti izsauc līdzjūtību. Ir sāpīgi, kad sapnis neizdodas.

Bet jāsaprot — šādi stāsti būs vienmēr.

Pie jebkura nodokļu sloga, kas lielāks par nulli, atradīsies uzņēmumi, kas ir margināli pelnoši. Tie dzīvo uz rentabilitātes robežas.

Ja nodoklis būtu nedaudz augstāks — tie būtu nerentabli.

Ja nodoklis būtu zemāks — tie kļūtu rentabli un beigtu sūdzēties. Bet pie šī zemākā nodokļa atrastos citi uzņēmumi, kas tagad būtu marginālie. Augstākā nodokļu režīmā šie uzņēmumi neeksistētu. Tagad tie knapi izdzīvo — un vaid par augstajiem nodokļiem.

Tas notiek vienalga, vai nodokļu slogs ir 25%, 35% vai 45%.

Kad bēdīgi slavenā deputāte izrunājās, ka uzņēmējs, kurš nevar samaksāt nodokļus, nav uzņēmējs, tas bija glupi un iedomīgi. Uzņēmējdarbība nav viegla. Daudziem spējīgiem uzņēmējiem nākas saskarties ar situāciju, kurā uzņēmums kļūst nerentabls.

Bet vienā viņai bija taisnība — problēma nav nodoklis.

Problēma ir tas, ka uzņēmums nav rentabls.

Margināli pelnošu uzņēmumu var nogremdēt jebkas — nedaudz dārgākas izejvielas, nedaudz vājāks pieprasījums vai nedaudz augstāki nodokļi.

Jā, tas ir sāpīgi. Bet tas ir arī pilnīgi normāli.

Ja esi nerentabls, tas nenozīmē, ka tu esi slikts uzņēmējs vai tev nav lemts atrast veiksmi biznesā. Bet tas ir tirgus signāls, ka laiks mainīties:

• Ja nevari samaksāt algas oficiantiem — varbūt neesi izvēlējies savai kafejnīcai īsto vietu, stilu vai komandu.
• Ja nevari samaksāt PVN par savu takšu floti, varbūt takšu pilsētā ir gana daudz.
• Ja nevari gana nopelnīt ar savu web dizaina biznesu, varbūt vietējais tirgus ir pārāk blīvs un jāmaina piedāvājums vai jāmeklē klienti ārzemēs.

Cerēt, ka nedaudz zemāks nodoklis nerentablu uzņēmumu padarīs par veiksmes stāstu, ir pašapmāns. Bet Latvijas nodokļu slogu samazināt vairāk kā “nedaudz” mums neizdosies.

Iemesls vienkāršs:

2. Nodokļi vienmēr ir par zemu

Mēs gaidam, ka valsts izglītos visus mūsu bērnus, izārstēs visus mūsu slimos, un mūs visus aizsargās.

Tas nenotiks. Arī šeit vienmēr būs marginālā vajadzība, kurai naudas nepietiks. Dzīvību glāboša operācija, kuru neapmaksās. Ģeniāls skolotājs, kurš aizies no darba zemās algas dēļ. Noziegums, kurš resursu trūkuma dēļ paliks neatklāts.

Tā būs vienalga, vai nodokļu slogs ir 25%, 35% vai 45%.

No valsts vienmēr gribēsim vairāk, vairāk un vairāk.

Katrai sabiedrībai jāatrod līdzsvars starp marginālo sociālo labumu, kas paliek neīstenots līdzekļu trūkuma dēļ, un marginālo ekonomisko iespēju, ko apēd nodokļu slogs.

Ideāli nebūs nekad. Pareizās atbildes nav.

Kad uznāk vēlme gaudot par augstajiem nodokļiem, to vērts atcerēties.

P.s. Kāpēc es, personīgi, maksāju nodokļus

Kad pirms pāris gadiem ASV pārdevu romānu “The Cat King of Havana”, draugi viens pēc otra man ieteica par to neteikt VID. Ko šie nezina, tas šiem nekaitē.

Arī man nepatīk maksāt nodokļus. Bet tos tūkstošus VID samaksāju.

Jā, daļēji tāpēc, ka nepatīk krāpties un nervozēt par atklāšanu. Bet tas nebija vienīgais iemesls.

Maksāju, jo visu bērnību mācījos izcilā skolā šeit pat Rīgā. Nebūtu uzrakstījis šo grāmatu bez skolotājas Zīdas, skolotājas Sentivānī un daudzām citām.

Maksāju, jo tad, kad salauzu žokli, to izoperēja par brīvu.

Maksāju, jo ceļojot paļaujos uz Latvijas vēstniecībām.

Maksāju, jo eju pa ielu bez bailēm.

Maksāju, jo braucu pa Latvijas ceļiem (ar visām to bedrēm).

Maksāju, jo ne vienmēr iedodu eiriku vecmāmiņai, kas lietū un salā cenšas man pārdot savītušas puķes — bet man gribas ticēt, ka mēs par viņu rūpējamies.

Maksāju, un neliekas dārgi.

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (2-3 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

The post Latvijas nodokļi ir tīri okei appeared first on Toms Kreicbergs.

Šis risks var neīstenoties — visticamāk līdzi zudušajām darbavietām radīsies daudz citu jaunu. Tomēr darba tirgus struktūra neapšaubāmi mainīsies. Ja tavu darbu iemācīsies izdarīt robots vai mākslīgais intelekts, tu riskē iestrēgt kā zemi apmaksāts strādnieks vai bezdarbnieks, kura prasmes nevienam nav vajadzīgas.

Tad atliks vien cerēt uz minimālo garantēto pabalstu — un vaidēt par to, kā 21. gadsimta jaunās tehnoloģijas, medicīnas atklājumi, citi brīnumi tev peld garām.

Skatoties uz šo nākotnes ainiņu, man ir divas reakcijas. Pirmā — acīmredzamā — jāizglītojas. Nav obligāti jāmācās programmēt, bet jādiversificē savas prasmes un ienākumu avoti.

Otra reakcija — tā, kas man neļauj naktīs gulēt — ir cita.

Steidzami jākļūst par kapitālistu.

Kā lielākā tiesa latviešu, es uzaugu ģimenē, kas ilgus gadus dzīvoja no algas līdz algai. Padomju laikos algas bija mazas un tādas arī attiecīgi bija iespējas. Kad nomainījās sistēma, varējām sākt sapņot — kādudien sasniegt tādus ienākumus kā mūsu ģimenes draugi kapitālistiskajos rietumos. Tā tik būtu dzīvošana!

Tikai ar laiku sapratu, ka klasiskais “amerikāņu sapnis” — labi apmaksāts darbs, liela māja, vairākas mašīnās, utt. — savā būtībā nemaz neatbilst kapitālisma ideāliem.

Kapitālisms — sistēma, kurā ražošanas resursi atrodas privātās rokās un tiek izmantoti peļņas iegūšanai.

Mēs algotā darba darītāji kapitālisti neesam. Mēs esam resursi, kuri strādā kapitālistu labā.

Tas kopumā ir okei. Mēs gūstam labumu no kapitālisma, jo brīvā tirgus sistēma ir vienīgā, kura spēj nodrošināt visas ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi. Kamēr sabiedrības ienākumu nevienlīdzība ir jēdzīga, ir labi.

Bet ja roboti pārņems pasauli? Par to darbu, kuru kādreiz darīji tu, samaksu saņems kapitālists.

Tāpat kā pēc Industriālās Revolūcijas, mantiskā nevienlīdzība visticamāk celsies (piemēram, The Economist raksta, ka periodā starp 1823 un 1871 Anglijas Džini koeficients cēlās no 0.40 līdz 0.63). Paies laiks, līdz sabiedrība atradīs veidu, kā atjaunot līdzsvaru.

Jākļūst par kapitālistu, kamēr vēl iespējams. Lai brīdī, kad roboti pārņem pasauli, arī mums piederētu daļa no robotiem un šie strādātu mūsu labā.

Pieejas dažādas.

1) Tie, kuriem riska apetīte lielāka, var mesties biznesā.

Pluss: Pasaulē, kur kapitāls ir dažas koda rindiņas, radīt jaunu biznesu ir vieglāk kā jebkad vēsturē.

Mīnuss: neizdošanās risks ir augsts un vidējais censonis tālu netiks.

2) Spekulācija — spekulācijas finanšu tirgos, ieguldījumi nekustamajos īpašumos, ieguldījumi draugu jaunuzņēmumos utt.

Pluss: Šķietami neprasa pilna laika darbu.

Mīnuss: Ja neesi eksperts jomā, gandrīz noteikti zaudēsi naudu. Dieva dēļ aizmirsti FX, options, commodities un citus day trading paveidus.

3) Ilgtermiņa (ne-spekulatīvas) investīcijas finanšu tirgos.

Pluss: Ja tehnoloģiju attīstība nodrošinās augošu produktivitāti, to atspoguļos arī akciju tirgus izaugsme. Nākotne var būt savādāka, bet vismaz vēsturiski ilgtermiņā akciju un obligāciju tirgi nodrošinājuši pievilcīgu atdevi.

Mīnuss: Tu neiegūsi tik daudz, kā veiksmīga uzņēmuma dibinātājs vai retais spekulators — veiksminieks (nav nekādas get rich quick izredzes).

Stop: Neskrien uzreiz tirgoties. Bez zināšanām pazaudēt naudu tirgū ir daudz vieglāk kā nopelnīt. Nākotnē par to vairāk.

Šajā blogā vairāk koncentrējos tieši uz finanšu ieguldījumiem. Bet, lai īstenotu jebkuru no augstāk minētajiem variantiem nepieciešamas zināšanas, apņēmība, un starta kapitāls.

Tieši tādēļ par kapitālistu jākļūst steidzami.

Pašreiz augsti kvalificētam strādājošajam vēl maksā adekvātu algu (jā, jā, nesmejies). Pašreiz strādājošajam ir iespējams ietaupīt, uzkrāt sākotnējo kapitālu un pašam kļūt par kapitālistu.

Nav garantiju, ka tas būs iespējams arī nākotnē.

Skati bloga ceļvedi, lai uzzinātu vairāk par to, kā sākt ieguldīt un kļūt par kapitālistu!

The post Roboti tev atņems darbu (kādēļ jākļūst par kapitālistu) appeared first on Toms Kreicbergs.

Pirmais solis — apjēgt, ka “viss ir slikti” ir motivēta kampaņa. Labākajā gadījumā produkts reklāmklikšķu pievilkšanai. Sliktākajā gadījumā smalks propagandas instruments, kura nolūks ir graut ticību valstij. Šeit paldies Jānim Polim un citiem, kas pēta šo lietu.

Otrais solis — nedaudz padomāt par pasauli ap mums un nonākt pie atklāsmes:

Nē, viss nav brīnišķīgi. Nē, nedzīvojam mēs leiputrijā. Nē, mūsu politiķi nav pašaizliedzīgi tautas kalpi ar makroekonomikas ģēnija dotībām. VID ēkā droši vien atradīsies ne viens vien caurvējš, jumta robs vai smalks tualetes pods, uz kuru vēl pāris miljonus iztērēt.

Jā, mūsu valstī vēl joprojām ir pārāk daudz nabadzīgu ģimeņu, pārāk daudz trūcīgos apstākļos dzīvojošu pensionāru, pārāk daudz cilvēku, kuri nevar atļauties sev nepieciešamo veselības aprūpi.

Bet. . . šis tas ir tīri okei.

Varam norādīt uz skaitļiem — pēc CSB datiem vidējā alga Latvijā starp 2000. un 2015. gadu pieaugusi 3.84 reizes (818 eir/213 eir), kamēr cenas augušas vien 1.81 reizi. Jā, kopš krīzes pieaugums minimāls — bet tas nav brīnums, jo pirms tam tas bija neracionāli ātrs. Kopumā mēs dzīvojam labāk.

Varam salīdzināties ar citām pēcpadomju republikām, starp kurām vien Igaunija ir uzrādījusi manāmi labāku attīstību.

Varam paskatīties spogulī — ar kādām mašīnām braucam, kādus televizorus skatamies, ar kādiem datoriem un telefoniem drukājam “viss ir slikti” komentārus Delfos.

Bet cilvēka psiholoģija nemainās. Skandinot “šis tas ir labi”, uzmanību nepiesaistīsi un sabiedrībai nepalīdzēsi. Evolūcija mūs ieprogrammējusi pievērst uzmanību draudiem, nevis labām ziņām.

Par laimi evolūcija mūs ieprogrammējusi pievērst uzmanību vēl kam — iespējai nopelnīt.

Manuprāt, šis is trešais solis vaimonoloģijas sakāvē. Katrs uzlabojot savu dzīvi, mēs kopā pabīdam vispārējo “viss ir slikti” tuvāk “daudz kas ir diezgan labi”. Apspriežot to, kā Latvijā ir iespējams nopelnīt, sapratīsim, ka dzīvojam iespēju zemē.

Par to arī šajā, manā jaunajā blogā.

Dalīšos ar pārdomām no saviem gadiem investīciju bankās Volstrītā — par to, kā pārdot, kā kaulēties, kā strukturēt darījumus.

Stāstīšu par izaicinājumiem no saviem projektiem Latvijā un pasaulē — gan veiksmīgiem, gan neveiksmīgiem, gan tādiem, kas pašreiz vēl top.

Apskatīšu investīciju iespējas finanšu tirgos — un atklāšu, kā finansisti “uzvārās” uz vienkāršas tautas rēķina.

To visu — maksimāli īsos un vienkāršos bloga rakstus. Kā saka viena mana iecienīta podkāsta autori — jo jūs esat aizņemti, un es neesmu tik gudrs!

The post Šis tas ir tīri okei appeared first on Toms Kreicbergs.