Ja negribam vaimanoloģiju, jāliek vietā cits pasaules skatījums. Bet kāds?
Kopš Rhonda Byrnes ģeniāli stulbās grāmatas “The Secret” publikācijas 2006. gadā, pasauli pārņēmusi pozitīvās domāšanas mānija. Viens gudrelis pēc otra apgalvo, ka pietiek vizualizēt naudas maisu un drīz jau tas tev būs rokā.
Tās, protams, ir pseidozinātniskas muļķības. Izrādās, cilvēki, kuri pārlieku fantazē par sasniegumiem, patiesībā mēģina un sasniedz mazāk.
Tajā pašā laikā diviem pozitīvās domāšanas principiem ir pamats ticēt.
- Pateicīgums
Sērija pētījumu norāda, ka pateicīgums uzlabo cilvēka pašsajūtu. Atrod ikdienā, par ko pateikt paldies — sev, tuvajiem, svešiniekiem, Dievam vai vienkārši dzīvei — un jutīsies labāk.
Turklāt pateicīgie ir patīkami līdzcilvēki. Ar tādiem labprātāk sadarbojas. Rezultātā viņiem dzīvē iet labāk un labāk.
Šo praktiskās psiholoģijas paņēmienu piekopju katru vakaru bez izņēmumiem. Ar otru pusīti viens otram pasakam trīs foršas lietas, par kurām esam pateicīgi. 2016. gadā tādas atradām vismaz 2,190 (365 x 3 x 2).
Šajā gadā bija arī smagas, sāpīgas dienas. Bet nevienā brīdī neticēju, ka viss ir slikti.
- Izaugsmes pasaules skatījums
ASV pētniece Kerola Dveka (Carol Dweck) veikusi virkni ietekmīgu pētījumu par to, ko mēs domājam, kad mums kaut kas nepadodas.
Kad neaiziet bizness, zaudē spēlē, vai saņem sliktu atzīmi matemātikas eksāmenā, kā tu reaģē?
Ko lai dara! Acīmredzot šis nav mans!
Šī atbilde demonstrē fiksētu pasaules skatījumu (fixed mindset).
Žēl, bet ir iespēja attīstīties — papētīšu dziļāk, uzlabošu sevi, mēģināšu atkal.
Šī atbilde demonstrē izaugsmes pasaules skatījumu (growth mindset).
Rupji vispārinot — cilvēki ar fiksētu skatījumu uzskata, ka viņiem no dabas piemīt nemaināms talantu kopums/potenciāls. Cilvēki ar izaugsmes skatījumu tic, ka ar laiku un piepūli viņi var mainīties.
Taisnība, izrādās, ir abiem. Mums tiešām ir dabas dots potenciāls, kurš daudz nemainās. Lai ko es darītu, es nekad nekļūšu par ātrāko skrējēju pasaulē.
Tajā pašā laikā lielākā tiesa no mums savam potenciālam — savu talantu robežai — pat tuvu nestāvam. Mums ir, kur augt un augt. (Un nekādas vaimanas komentāros par to, ka dažiem matemātika vienkārši nepadodas.)
Daudzi no mums saskaras ar pirmo (otro, trešo) neveiksmi un met plinti krūmos. Mēs pieņemam par sava potenciāla limitu to, kas patiesībā varētu būt pirmais pakāpiens no tūkstots.
Lai sasniegtu savu potenciālu, vispirms jānotic, ka izaugsme ir iespējama.
Varbūt mēs nevaram iekļūt starp 0.0001% labākajiem kādā jomā, bet top 10% vai pat top 25%? Mums katram ir tāds potenciāls.
Šeit atgriezīšos pie bloga tematikas.
Pēc pirmā ieraksta Dāvids Spunde saprātīgi komentēja, ka daudzi latvieši gribētu 2x, 3x lielākus ienākumus, lai varētu justies apmierināti. Skaidrs, ka visiem šāds statistisks brīnums drīzumā nespīd. Tajā pašā laikā jebkuram cilvēkam atsevišķi ir iespējams savā dzīvē šādas un lielākas izmaiņas panākt.
Kas īsti atšķir turīgos latviešos no pārējiem?
Jā, protams, ir daļa blēžu un shēmotāju. Bet pārējie? Manā pieredzē viņi ir tādi paši cilvēki kā vidējais latvietis. Tik pat raibi un atšķirīgi. Cēlušies no tās pašas pēcpadomju nabadzības.
Protams, dažiem paveicies vairāk kā citiem. Bet šos cilvēkus atšķir vēl kas. Kādā brīdī viņi noticēja, ka var savas finanses mainīt — un cīnījās, līdz to panāca.
Kāpēc lai tu arī nevarētu?
Kerola Dveka norāda, ka veiksmīgai izaugsmei nepieciešami divi priekšnosacījumi:
• neatlaidība
• fleksibilitāte. Mēģini dažādas pieejas, līdz izdodas.
Tieši šīs dažādās pieejas mēs arī šajā blogā meklēsim. Neviena nederēs visiem un neviena nestrādās mūžīgi. Bet jāmēģina daudzas, lai atrastu tās, kuras nes veiksmi.
Četri lielie virzieni, kurus pētīsim:
1. Kā palielināt un diversificēt ienākumus
2. Kā samazināt izdevumus un iekrāt starta kapitālu
3. Kā vairot kapitālu, investējot finanšu tirgos
4. Uzņēmējdarbība (tiem, kuriem lielāka riska apetīte)
Nākamreiz par to, kādēļ šobrīd, 21. gadsimta sākumā, mums steidzami jākļūst par kapitālistiem.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties zemāk saņemt rakstus e-pastā!