Gribi sākt ieguldīt? Lai cik veiksmīgi tu izvēlētos ieguldījumus, tu apdedzināsies, ja pašā sākumā neparūpēsies par vienu – savu drošības spilvenu.
Drošības spilvens ir rezerves, kuras neinvestē, bet turi kontā vai termiņdepozītā. Tas ļauj izdzīvot krīzes situācijā. Vēl vairāk — tas tevi var paglābt no zaudējumiem.
Lai saprastu, kāpēc, apskatīsim divus veidus, kā pazaudēt 10’000 eiro.
1) Slikts ieguldījums
1999. gada decembrī tu ieguldīji 10’000 eiro Yahoo! akcijās.
Pāris gadu laikā Yahoo! akcijas zaudēja 90% vērtības un tu paliki ar 1’000 eiro. Yahoo! akcijas tā arī nekad neatguva 1999. gada vērtību.
Ja savu naudu ieliki Yahoo! (vai Pets.com, Enron vai Lehman Brothers), saproti, kādēļ nepieciešamas rezerves. Ar kaut ko taču ģimene jāpabaro.
Ieguldīt atsevišķās akcijās vai obligācijās ir riskanti. Inteliģents ieguldītājs veido diversificētu portfeli — tādu, kurā pārstāvēti daudz dažādi uzņēmumi, nozares, reģioni. Diversifikācija pasargā investoru no riska, ka viena konkrēta uzņēmuma neveiksmes gadījumā tiks neatgriezeniski zaudēta liela daļa portfeļa.
Bet vai diversifikācija pilnībā pasargā no zaudējumiem?
Protams, nē.
Otrs veids, kā pazaudēt 10’000 eiro:
2) Tirgus svārstīgums
Vēsturiski akciju tirgus ilgtermiņā ir audzis. Tas gandrīz pavisam noteikti tā darīs arī turpmāk. Pasaules attīstīto valstu akciju indekss MSCI World starp 1969. un 2020. gadu auga vidēji 8.9% gadā.
Tomēr ceļš uz izaugsmi ir svārstīgs vai “bedrēm” pilns. Šajā periodā ir bijuši daudz stagnācijas periodi un krīzes, kurās akciju tirgus ir dramatiski krities:
Avots: Toms Kreicbergs, balstoties uz MSCI datiem
Pieņemsim, ka tu 2007. augustā ieguldīji 10’000 eiro MSCI World indeksā (par to, kā tas iespējams, vēlāk). Seko tirgus krīze. 2009. gada janvārī tavs ieguldījums ir tikai 5’860 eiro vērts.
Kā tu rīkojies?
Daudz cilvēku — viņus Volstrītā sauc par “dumjo naudu”, jo viņi rīkojas emociju iespaidā — nobijās no krīzes un pārdeva akcijas 2009. gada janvārī. Viņi pusi no savas naudas zaudēja neatgrieziniski.
Pieņemsim, ka tu negribi pārdot, jo tici, ka tirgus ar laiku atkopsies. Bet tev nav rezerves.
Ir krīze. Tu zaudē darbu vai tev samazina algu. Rēķinus maksāt vajag.
Kur lai ņem naudu?
Nākas pārdot akcijas pašā sliktākajā iespējamajā brīdī. Arī tu zaudē pusi ieguldītā.
Ja tev ir rezerves? Tu apmaksā ikdienas izdevumus no tām.
Kā gudrs ilgtermiņa investors, tu apzinies, ka akciju tirgus ir svārstīgs. Tu uz svārstībām nereaģē un akcijas nepārdod.
Krīze beidzas un tirgus atkopjas. 2020. gada beigās tavs 10’000 eiro ieguldījums jau pārvērties ~25’000 eiro.
4,100 eiro zaudējumu vietā tev ir 15’000 eiro peļņa. Tādēļ vien, ka tev bija adekvātas rezerves, lai nodarbotos ar investēšanu.
Sausais atlikums
Lai investētu, nepieciešams ne tikai starta kapitāls, bet arī rezerves.
Rezerves jātur bankas kontā, termiņdepozītā vai arī augstas kvalitātes īstermiņa obligācijās/naudas tirgus instrumentos. Pašreizējā tirgus situācijā (pie ārkārtīgi zemām procentu likmēm) es turētu kontā vai depozītā.
Rezervju apjoms atkarīgs no tavas situācijas. Cik cilvēku tavā aizgādībā? Kādas ir mēneša izmaksas? Cik stabils ir tavs darbs?
Cilvēkam bez ģimenes, ar zemiem izdevumiem, stabilu darbu un labām sociālajām garantijām varētu pietikt ar rezervēm, kas segtu 3 mēnešu dzīvošanas izmaksas. Ģimenes aizgādnis nestabilā nozarē un bez sociālajām garantijām varētu gribēt daudz vairāk.
Bez rezervēm investēt ir bezatbildīgi.
Nākamajos rakstos par to, kā sākt ieguldīt, kad rezerves izveidotas!
Atruna: Šis ir izglītojošs materiāls. Nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos pastāv risks zaudēt naudu. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.