Ieguldīšana

“Only a fool is not in real estate right now!” – “Tikai muļķis šobrīd nav nekustamajā īpašumā!”

Šo frāzi dzirdēju 2005. gada rudenī, kad mācījos ASV. Kojās bija tusiņš ar vecākiem. Kursabiedra tēvs dedzīgi sludināja, cik viegli ir pelnīt naudu ar “house flipping” – nopērc, saremontē, pārdod.

Cenas tikai kāpjot. Zaudēt praktiski neesot iespējams.

Tagad, protams, viegli smieties. Toreiz es no ieguldīšanas neko nesapratu. Degsmi ap nekustamā īpašuma tirgu es vēroju ar interesi. Likās žēl, ka es arī nevaru tā pelnīt. Naudas investīcijām man gan nebija (tik tikko ēdienam pietika).

Kamēr sāku pelnīt, atnāca krahs.

2007. gada rudenī nonācu Volstrītā kā jauns investīciju baņķieris. . .  tieši uz finanšu krīzes startu.

Nekustamā īpašumu vērtība dramatiski kritās, vispirms ASV, tad visā pasaulē.

Nākamajos gados, cenšoties saglābt savu darba vietu bankā, ar krīzes sekām cīnījos ik dienu. Krīzi izjuta arī mana ģimene un draugi Latvijā. Turklāt vēl skarbāk nekā ASV.

Neviens, kas to periodu piedzīvoja, to neaizmirsīs. Lai gan racionāli apzinājos, ka tas nav pamatoti, gados pēc krīzes doma par ieguldīšanu nekustamajā man emocionāli asociējās ar ko īpaši riskantu, pat bīstamu.

Tagad uz krīzi jau spējam atskatīties ar distanci, kā uz vēsturisku notikumu.

Maksātspējīgu vecumu ir sasniegusi paaudze, kurai krīze vispār ir bērnības atmiņa. Turklāt ne pārāk asa vai sāpīga.

Šķiet, ir labs brīdis paskatīties uz vēsturi plašākā griezumā. Krīzes nāk un aiziet. Kādu cenu pieaugumu ir racionāli gaidīt no nekustamā īpašuma ilgtermiņā?

Lai saprastu ilgtermiņa tendences, apskatīsim statistiku par mājokļu cenām visā pasaulē, ko publicē Bank of International Settlements. Dati ir pieejami ļoti daudz un plaši, bet vienkāršības pēc apskatīšu dažus lielus reģionus:

•  Eirozona
• ASV
• Japāna
• Vācija

Kāds ir bijis vidējais ilgtermiņa cenas pieaugums šajos tirgos?

Avots: Toms Kreicbergs, balstoties uz Bank of International Settlements datiem

Redzam, ka gan ASV, gan Eiropā ilgtermiņa cenu pieaugums ir nedaudz virs 1 % gadā pēc inflācijas. Savukārt Japāna un Vācija parāda, ka ilgtermiņa cenu pieaugums pēc inflācijas var nebūt praktiski nekāds.

Nosegt inflāciju – tas nepavisam nav slikts rezultāts, jo šie dati neņem vērā peļņu no īpašuma izīrēšanas.

Tomēr jāatceras starpību starp ilgtermiņa ienesīgumu un ceļu, kas ieguldītājam jānoiet, lai pie šī ienesīguma nonāktu. Paskatīsimies kaut Latvijas piemēru.

Īstermiņa cenu vēsture Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ir uzbudinoša.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējais mājokļu cenu pieaugums periodā no 2010. līdz 2020. gadam bija aptuveni 4.5 % gadā pēc inflācijas. Lieliska atdeve.

Periodā 2015 – 2020: 6 % gadā pēc inflācijas. Vienkārši fantastika!

Ja pieskaiti klāt peļņu no izīrēšanas, tad grūti atrast ienesīgāku ieguldījumu.

Tie, kas atceras krīzi, šajā brīdī smīn. 

Paskatīsimies ilgākā laika sprīdī. Kāds bija vidējais Latvijas mājokļu cenu pieaugums no burbuļa pīķa – 2008. gada 1. ceturkšņa – līdz 2020. gada beigām?

Mīnus 2 % gadā pēc inflācijas.

T.i., salīdzinot ar lielāko tirgus pīķi, mājokļu cenas divpadsmit gadus vēlāk vēl joprojām bija zemākas par aptuveni 22 % pēc inflācijas.

Īstermiņa atdeves var būt ļoti dažādas.

Šo būtu vērts atcerēties visiem, kas apsver ieguldīšanu nekustamā īpašuma tirgū. Tā patiešām ir ilgtermiņa spēle.

Ar drošu pozitīvu cenas pieaugumu īstermiņā rēķināties nevar. Kritumi ir bijuši un būs. Tikai tādēļ, ka dažus gadus cenas strauji kāpj, nedrīkstam aizmirst vēsturi.

Un tomēr – pacietīgam ieguldītājam nekustamais īpašums var būt fantastisks ieguldījums.

Aizsargāt naudu no inflācijas nav slikti. Tas pats par sevi ir ļoti labs ieguvums.

Tad nāk klāt peļņa no izīrēšanas, kas var būt no 3 % līdz 7 % gadā vai pat vairāk. Ja tu prasmīgi apsaimnieko un izīrē savu īpašumu, tu vari sev nodrošināt ļoti labu atdevi virs inflācijas, kas daudzos gadījumos var konkurēt ar akciju tirgus ilgtermiņa rezultātiem vai pat tos pārsniegt.

Protams, tam ir diezgan daudz priekšnosacījumi:

• Tev ir jāprot izvēlēties īpašumu un novērtēt pirkšanas cenu
• Tev ir jāspēj nomaksāt kredītu dažādos tirgus apstākļos
• Tev ir jāprot īpašumu uzturēt
• Tev ir jāprot ātri atrast kvalitatīvus īrniekus un pārvaldīt saistītos riskus
• Tev tam visam ir jāvelta laiks un pūles (ko tu savādāk varētu veltīt savam pamata biznesam)

Daļu no šiem darbiem par maksu var uzticēt starpniekam – bet tad tev jāizglītojas un jāvelta laiks un nauda šo starpnieku atlasei, pieskatīšanai un atalgošanai.

Rezultātā ieguldīt NĪ ir visizdevīgāk investoriem ar lielāku turību.

Lai kvalitatīvi apsaimniekotu un izīrētu dažus dzīvokļus, tam jāvelta neproporcionāli daudz laiks un enerģija, turklāt jāuzņemas liels koncentrācijas risks (ieguldījums nav diversificēts – ja ar konkrēto rajonu vai ēku kas notiek, ir problēma). Arī pats personīgi es vēl neskatos nekustamā īpašuma virzienā, jo nevēlos veltīt šim ieguldījumam laiku un enerģiju, ko varu efektīvāk izmantot savā darbā un biznesā.

Salīdzinot ar pasīvi pārvaldītu ieguldījumu akciju tirgos, NĪ portfelis bieži kļūst daudz izdevīgāks brīdī, kad cilvēka bagātība jau mērama daudzos simtos tūkstošu vai miljonos. Tad iespējams iegādāties daudzus dažādus īpašumus un pārvaldīt savu NĪ portfeli kā reālu biznesu.

Tikmēr tiem, kuri vēl kapitālu tikai audzē, bieži pievilcīgāk ir ieguldīt akciju tirgū, izmantojot zemu izmaksu indeksu fondus.

Ja izvēlies ieguldīt nekustamajā, dari to bez ilūzijām.

Pirmkārt, īstermiņā cenas var strauji kāpt un krist. Nekļūsti par upuri īstermiņa domāšanai – ja cenas šobrīd strauji kāpj, tas nenozīmē, ka tas tā turpināsies mūžīgi.

Otrkārt, ilgtermiņā cenas pieaugums visticamāk nosegs inflāciju, ne daudz vairāk.

Visbeidzot, lai labi pelnītu, izīrē savus īpašumus un strādā pie sava NĪ portfeļa kā pie reāla ilgtermiņa biznesa!

---

Ja raksts patika, pieraksties jaunumiem zemāk.

Uzmanību – pieraksties arī, ja jau saņem manus e-pastus. Lai sakārtotu juridiskās nianses, drīzumā es sūtīšu e-pastus tikai no sava uzņēmuma konta (satura kvalitāte nemainīsies!). GDPR dēļ iepriekš dotās piekrišanas zaudēs spēku.

Atvainojos par neērtībām.

---

Atruna: Šis ir izglītojošs materiāls. Nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos pastāv risks zaudēt naudu. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.

“Amerika ir kapitālisma paradīze. Tur par akcionāriem rūpējas vislabāk. Tādēļ arī ASV akciju tirgū var pelnīt visvairāk!”

Šādi man nesen teica kāds cienījams, Baltijā pazīstams investors. Arī bloga lasītāji man bieži prasa, kā no Latvijas efektīvāk ieguldīt ASV fondos un uzņēmumos. Tieši Amerika esot brīvā tirgus labākais paraugs, kas nodrošina un nodrošinās vislabāko peļņu ieguldītājiem.

Pirmkārt, neapstrīdu, ka ir racionāli lielu daļu no ilgtermiņa akciju portfeļa ieguldīt ASV tirgū.

ASV pārstāv aptuveni divas trešdaļas no attīstīto valstu tirgus kapitalizācijas. ASV lielās korporācijas ir patiesi globāli uzņēmumi. Ieguldījums ASV tirgū ir ieguldījums pasaules ekonomikā.

Tomēr vai tādēļ uzskatāms, ka ASV ir īpašs tirgus, kurā bija un būs augstāka atdeve?

Īstermiņš 1:0 par labu ASV

Ir vairāki iemesli, kas daudziem liek aizrauties tieši ar ASV tirgu.

Pirmais ir t.s. recency bias jeb īstermiņa domāšana. Pēdējie gadi ASV tirgiem ir bijuši īpaši veiksmīgi.

10 gadu periodā līdz 2020. gada novembrim ASV tirgus pieauga gandrīz 14 % gadā. Šajā periodā Eiropas akciju tirgus pieauga vien par nepilniem 6 % gadā.

Avots: Toms Kreicbergs, balstoties uz MSCI USA un MSCI Europe datiem

Tā ir milzīga starpība. Ieguldītājs bez plašākām zināšanām par vēsturi var viegli noticēt, ka ASV ir acīmredzami pārāks tirgus.

20. gadsimts: 2:0 par labu ASV

Otrkārt, atbilstoši profesoru Dimson, Marsh un Staunton slavenajam pētījumam “Triumph of the Optimists”, 20. g.s. ASV akciju tirgus vidējā atdeve bija 6.7 % gadā pēc inflācijas.

Pārējā attīstītajā pasaulē? Tikai 5.2 % gadā pēc inflācijas.

Arī šie dati liek nosliekties par labu ASV. Varbūt tieši ASV vieglajā tirgus regulējumā un mežonīgajā kapitālismā ir atslēga labam ieguldīšanas rezultātam?

Un tomēr. . . varbūt ir cits skaidrojums?

Finanšu tirgos parasti brīvpusdienu nav. Ja kāds tirgus acīmredzami piedāvā pievilcīgākas izaugsmes iespējas, tur parasti ieplūst vairāk naudas, akciju cenas kāpj un rezultātā jaunu ieguldītāju peļņa krītas. Paredzēt, kur būs labāka peļņa nākotnē, praktiski ir neiespējami.

Ja skatāmies uz 20. g.s. rezultātiem – reti kurš 1900. gadā būtu varējis paredzēt, kā izskatīsies pasaules ekonomikas sadalījums pēc simts gadiem. Gadsimts iekļāva vismaz 2 lielus faktorus X – pasaules karus, kas pamatīgi izpostīja Eiropu. Abos karos ASV palika lielā mērā neskarta. Šis faktors ļāva ASV kļūt par lielvaru. Visticamāk tas arī atspoguļojas akciju tirgus rezultātā.

Savukārt pēdējie 10 gadi ir tikai 10 gadi. No šāda laika perioda nevar izdarīt fundamentālus secinājumus. Šajā laika periodā ir pieredzēts daudz kas neparasts, ne tikai pasaules virzība uz negatīvām procentu likmēm, bet arī masīva tehnoloģiju uzņēmumu vērtības izaugsme (S&P 500 indeksā iekļauto tehnoloģiju uzņēmumu akciju pēdējo 5 gadu vidējā atdeve ir gandrīz 29 % gadā).

Salīdzināsim rezultātus citos laika periodos

Periods 1: Dec 1972 – Nov 2020

Šis ir pilns laika periods, par kuru ir pieejami indeksa MSCI USA dati. Šajā periodā MSCI USA pieauga vidēji par 9.4 % gadā, kamēr MSCI Europe pieauga vidēji par 8.8 % gadā.

Starpība par labu ASV saglabājas, kaut ne tik liela kā gadsimta griezumā.

Periods 2: Dec 1972 – Dec 2010

38 gadu periods pirms pēdējās desmitgades. Šajā periodā MSCI USA pieauga vidēji par 8.5 % gadā, kamēr MSCI Europe pieauga vidēji par 9.8 % gadā.

Šajā garajā periodā priekšroka Eiropai.

Ja ASV patiešām ir ieguldītāju Eldorado, tad kādēļ šāds rezultāts?

Izvēlies citu laika nogriezni – nonāksi pie cita secinājuma 

Mums kā ieguldītājiem ir jāuzmanās no tendences uzskatīt, ka nesenā pagātne ļauj mums prognozēt nākotni.

Realitāte ir tāda, ka nepastāv uzticams veids, kā izvēlēties izdevīgāko ieguldījumu reģionu. Ja tāds būtu, tad šajā tirgū ieplūstu daudz naudas, akciju cenas celtos, un iespēja pazustu.

Ja ASV nav Eldorado, nevajag arī ļauties pretējam secinājumam

Varētu padomāt – ASV tirgus pēdējos desmit gadus ir tik ļoti kāpis, ka turpmāk izdevīgāk ieguldīt būs Eiropā vai Āzijā.

Arī šāda veida apgalvojumam nav spēcīga pamata. Visa par tirgu zināmā informācija jau ir iekļauta akciju cenā. Piedod, bet Tu neesi gudrāks par pārējiem pasaules ieguldītājiem. . . un es arī ne.

Tādēļ es piekopju pasīvo ieguldīšanu, kas sevi ir pierādījusi gandrīz piecdesmit gadu laikā

Es necenšos uzminēt, kurš tirgus augs ātrāk. Tā vietā es izmantoju indeksu fondus un ieguldu pasaules akciju tirgos proporcionāli katra tirgus īpatsvaram globālajā ekonomikā. Tā ir tā saucamā pasīvā ieguldīšana, kuru pamato gan rezultāti gadu desmitu garumā, gan arī daudz zinātnisku pētījumu.

Es nestresoju par to, kuram reģionam īstermiņā veiksies labāk – jo no šāda stresa nav liela labuma. Labāk veltu laiku un enerģiju savam biznesam, ģimenei vai hobijiem, nevis nelietderīgai nākotnes pareģošanai.

Īstermiņā rezultāti dažādos reģionos būs dažādi. Ilgtermiņā cilvēki visā pasaulē turpinās strādāt un radīt ekonomisko vērtību, tirgus kopumā augs, un es pelnīšu.

Vēlies uzzināt vairāk par to, kā ieguldīt indeksu fondos, dzīvojot Latvijā? Drīz par šo tēmu rakstīšu daudz vairāk – taču jau šobrīd vari atrast lietderīgus rakstus bloga ceļvedī!

---

Ja raksts patika, pieraksties jaunumiem zemāk.

Uzmanību – pieraksties arī, ja jau saņem manus e-pastus. Lai sakārtotu juridiskās nianses, drīzumā es sūtīšu e-pastus tikai no sava uzņēmuma konta (satura kvalitāte nemainīsies!). GDPR dēļ iepriekš dotās piekrišanas zaudēs spēku.

Atvainojos par neērtībām.

---

Atruna: Šis ir izglītojošs materiāls. Nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos pastāv risks zaudēt naudu. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.

Akcijas. Valūtas. Zelts. Sudrabs. Opcijas.

Kad es 2007. gadā kā zaļš gurķis nonācu Volstrītā, man griezās galva no peļņas iespējām, par kurām stāstīja kolēģi. Gados jaunie, agresīvie investīciju baņķieri riskēja ar savu naudu, tirgojoties ar dažādiem finanšu instrumentiem. Dažkārt ar sajūsmu, citreiz depresijā tie stāstīja, ko pirkuši, ko pārdevuši, cik pelnījuši un cik zaudējuši.

Padsmit gadus vēlāk mani vēl joprojām izbrīna, cik daudzi finansisti ne tikai stāsta klientiem pasakas par ieguldīšanu, bet paši šīm pasakām tic.

Finanšu krīze mani iebaidīja, tādēļ pats spekulācijā neielaidos. Tā vietā lasīju Džeku Boglu, Bērtonu Malkielu un citus gudrus vīrus, lai saprastu, ko tad īsti par efektīvu ieguldīšanu saka reālie tirgus rezultāti. Noskaidroju, ka pastāv tikai trīs lielas ieguldījumu kategorijas, kas sevi ir pierādījušas laika gaitā. Pārējais ir spekulācija.

Turklāt praktiski jebkuru riskantu spekulāciju ir viegli “atkost”, ja vien māki uzdot vienu jautājumu.

Žēl, ka šo jautājumu nezina ne tikai dažs labs Volstrītas tirgonis, bet arī miljoniem cilvēku visā pasaulē, kas dedzina savu naudu tādās izklaidēs kā forex un opcijas.

Jautājums ir vienkāršs – kā es pelnīšu?

Uzstāj uz atbildi, ko sapratīs desmitgadnieks. Katram izdevīgam ieguldījumu veidam pamatā ir vienkārša loģika.

Kāpēc?

Piedod, bet tu neesi īpašs.

Ja tev ir zināms par kādu ieguldījumu iespēju, to zina miljoniem citu visā pasaulē. Lai ilgtermiņā jums visiem nodrošinātu pozitīvu atdevi, labam ieguldījumam atkal un atkal jārada vērtība, kas mērāma miljardos un triljonos eiro.

Šāds dzinējs ir iespējams tikai viens – cilvēks ar savu darbu un izdomu. 8 miljardi pasaules iedzīvotāju, kuri strādā, pūlas, pelna naudu, un dalās ar investoriem ar daļu no savas peļņas.

Aktīvs, kuram pamatā nav cilvēka darbs un izdoma, var būt izdevīgs ieguldījums gadiem ilgi, ja pieprasījums pēc tā aug (piemēram, iesaistās arvien jauni ieguldītāji) un līdz ar to aug arī cena. Tomēr bez jaudīga ekonomiska dzinēja šāds ieguldījums tikai pārdala pasaules bagātību, nevis to vairo. Tā jauda ir ierobežota – tas nevarēs ilgtermiņā nodrošināt lielisku peļņu (tādu, kas ir daudz lielāka par inflāciju).

Peļņa nerodas no tīra gaisa.

Riskantie, spekulatīvie ieguldījumi atkrīt.

Apskatīsim vairākus populārākos pēc kārtas.

Valūtas un opcijas – tīrs kazino

Šeit ekonomiskā dzinēja nav.

Ja tu spēlē forex jeb valūtu tirgū, tu deri, ka valūta kustēsies vienā virzienā. Kāds cits der, ka tā kustēsies pretēji. Vidējais rezultāts nulle. Pēc komisijām – negatīvs. Turklāt nepastāv uzticama sistēma, kā vairāk uzvarēt nekā zaudēt.

Ar opcijām detaļas ir daudz sarežģītākas, bet loģika līdzīga. Tirgus statistika (pēc tirdzniecības komisiju ieturēšanas) vienmēr būs pret tevi.

Protams, atradīsies veiksminieki – tāpat, kā kazino. Taču labāk nespēlēt.

Zelts – metāla klucis

No kurienes lai metāla klucis gadu desmitu pēc gadu desmita radītu jaunu ekonomisko vērtību triljonu eiro apmērā? Ieguldītājs zeltā paļaujas nevis uz reālu ekonomisku pamatojumu, bet uz spekulāciju, ka pieprasījums pēc zelta kāps ātrāk nekā piedāvājums.

Jā, zeltam ir bijuši fantastiskas peļņas periodi – piemēram, pēdējie divdesmit gadi. Ir arī smagu zaudējumu periodi – piemēram, iepriekšējie divdesmit gadi. Bet gadsimta un ilgākā griezumā tādi fiziski ieguldījumi kā zelts un sudrabs parasti vien nosedz inflāciju (vai nedaudz vairāk).

Zelta cena dolāros pēc inflācijas. Reālais pieaugums 1.2 % gadā kopš 1915. gada.
Avots: macrotrends.net

Ja šie ieguldījumi būtu zema riska, ar nelielām cenu svārstībām, arī nosegt inflāciju nebūtu slikti. Realitātē šie ir riskanti, svārstīgi ieguldījumi. Paskatieties kaut grafikā periodu starp 1980. un 2000. gadu.

Kripto – spekulatīvs rīks ar īstermiņa potenciālu

Par šo jau nesen rakstīju. Var jau būt, ka kriptovalūtas kļūs plaši izmantotas un, piemēram, bitcoin cena nostiprināsies augstā līmenī. Varbūt nē. Tas ir svarīgi īstermiņā spekulācijas rezultātam, bet ne tik nozīmīgi ilgtermiņā.

Kripto pats par sevi nerada ekonomisko vērtību. Ja arī bitcoin kļūtu par tādu pašu “vērtības uzkrājēju” kā zelts, labākajā gadījumā tas nozīmētu vēl X gadu uzrāvienu. Tomēr agri vai vēlu uzrāviens apsīks. Nav jāpēta bitcoin algoritmi (ražošanas grūtības palielināšanos utt.) vai jāiedziļinās sarežģītās kripto shēmas, lai to paredzētu.

Mūžīgais dzinējs nepastāv.

Peļņa nerodas no nekā. Miljoniem pasaules iedzīvotāju gadu pēc nebeidzama gada nekļūs vien bagātāki un bagātāki tikai tādēļ, ka tiem pieder kāda kriptovalūta. Ticēt kam tādam ir pašapmāns.

Tad kas ir trīs uzticamie ieguldījumu veidi?

Visi trīs ir vienkārši un pat desmitgadniekam saprotami. Īstermiņā arī tie var būt riskanti un spekulatīvi, bet ilgtermiņā tie vienmēr ir nodrošinājuši labu atdevi.

Pirmais – nekustamais īpašums

Loģika elementāra. Astoņi miljardi cilvēku visā pasaulē strādā, pelna naudu, un daļu no saviem ienākumiem atdod sava mājokļa (un biroju ēkas) īpašniekam.

Īstermiņā NĪ cenas mēdz strauji augt un tikpat strauji arī krist. Statistika rāda, ka ilgtermiņā NĪ cenu pieaugums vidēji nosedz inflāciju (plus vēl nedaudz).

Balstīts uz Bank of International Settlements datiem.

Savukārt īpašuma izīrēšana ir “saldais krējums”, kas jau rada reālu un diezgan labu peļņu.

“Maziem” ieguldītājiem NĪ tirgū ir arī būtiski mīnusi:

• Pelnīt ar NĪ ir darbietilpīgi (pirkt un pārvaldīt dažus dzīvokļus ir samērā neeefektīva laika pavadīšana, ja tu esi labi apmaksāts profesionālis vai biznesa īpašnieks);
• Ir grūti sadalīt risku pa īpašumiem un reģioniem.

Tādēļ maziem ieguldītājiem bieži ir izdevīgāk ieguldīt akciju tirgū. Tomēr NĪ kā ieguldījums ir strādājis tūkstošiem gadu un turpinās strādāt vēl ilgi.

Otrais – aizdevumi

Arī šeit loģika ir elementāra. Miljardiem cilvēku – privātpersonu, uzņēmumu darbinieku, nodokļu maksātāju – ikdienā strādā un ar saviem ieņēmumiem sedz savus, sava uzņēmuma, savas valsts parādus.

Kvalitatīvi aizdevumi vēsturiski nav bijis augsti ienesīgs ieguldījumu veids. Lai pelnītu daudz vairāk par inflāciju, aizdevējam jābūt gatavam riskēt ar zemākas kvalitātes aizņēmējiem. Tomēr saprātīga aizdošana gadu tūkstošiem ir bijis viens no uzticamākajiem veidiem, kā vairot savu bagātību.

Protams, tā kā šobrīd visā pasaulē valda zemas procentu likmes, aizdošanas pievilcība ir ievērojami zemāka nekā citos laikos.

Trešais – bizness

Uzņēmumu vadība un darbinieki diendienā pūlas, rada vērtību un pelna. Ieguldītāji uzņēmumu akcijās saņem daļu no šīs peļņas.

Jā, atsevišķam uzņēmumam var neveikties. Jā, ir kāpumi, burbuļi un krīzes. Tomēr, kamēr pasaule turpina griezties, tikmēr ieguldījums biznesā ilgtermiņā vidēji dos pozitīvu atdevi.

To arī rāda vēsture. Par spīti pasaules kariem, recesijām un depresijām, tieši ieguldījums privātajā biznesā ir bijis lielākais pasaules bagātības dzinulis pēdējo gadsimtu laikā.

Balstīts uz datiem no “Triumph of the Optimists” (Dimson, Staunton, Marsh)

Atdeve 5-7 % gadā pēc inflācijas ir izcils ilgtermiņa sasniegums. Tas reāli ne tikai aizsargā naudu no inflācijas, bet dubulto tās vērtību 10 līdz 14 gadu laikā.

Protams, arī akciju tirgū ir jārēķinās ar krīzēm un zaudējumu periodiem. Tomēr tas ir ieguldījums pasaules ekonomikā – apakšā ir pavisam reāls ekonomiskais dzinējs. Ieguldītājs akciju tirgū var rēķināties, ka ilgtermiņā tirgus būtiski vairos katra viņa nopelnītā eiro pirktspēju.

Nav kāds no šiem trim? Uzmanies

Daļa manu Volstrītas kolēģu – spekulantu – apdedzinājās finanšu krīzē un spekulācijai meta mieru. Tomēr citi turpināja ticēt, ka atliek vien atkost “īsto sistēmu” un veiksme būs rokā. Ceru, ka pa šiem gadiem viņi nav zaudējuši pārāk daudz naudas.

Arī Latvijā daudzi tic brīnumam. Diemžēl man ik pa brīdim raksta lasītāji, kuri spēlējuši ar forex vai opcijām un apdedzinājušies. Daudzi ir pārliecināti, ka spēle pati par sevi ir izdevīga. Problēma esot tajā, ka šie nepareizi spēlējuši.

Vairāk priecājos par tiem lasītājiem, kas devuši ziņu, ka mani bloga raksti un treniņi palīdzējuši izvairīties no lamatām. Ceru, ka šis raksts palīdzēs vēl kādam.

Izvēlēties veiksmīgus ilgtermiņa ieguldījumus patiesībā nav grūti. Ja iemācīsies uzdot jautājumu – kā es pelnīšu? – tad spekulatīvo produktu pārdevēji zaudēs ietekmi pār tevi. Un ieguldīšanā tev veiksies labāk, nekā dažam labam augsti apmaksātam Volstrītas censonim!

---

Ja raksts patika, pieraksties jaunumiem zemāk.

Uzmanību – pieraksties arī, ja jau saņem manus e-pastus. Lai sakārtotu juridiskās nianses, drīzumā es sūtīšu e-pastus tikai no sava uzņēmuma konta (satura kvalitāte nemainīsies!). GDPR dēļ iepriekš dotās piekrišanas zaudēs spēku.

Atvainojos par neērtībām.

---

Atruna: Šis ir izglītojošs materiāls. Nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos pastāv risks zaudēt naudu. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.

“Jūs varat ieguldīt savā akciju tirgū. Es tik pērku bitcoin un HODL.”

Pēdējos gados šāds komentārs sastopams gandrīz katrā diskusijā par ieguldījumiem finanšu tirgos. “HODL” (nepareizi uzrakstīts “hold” jeb “turēt”) ir kļuvusi par bitcoin “investoru” mantru līdzās ar svētu pārliecību, ka bitcoin cena tikai turpinās kāpt.

Ņemot vērā dramatisko peļņu, ko guvuši bitcoin pircēji pēdējo desmit gadu laikā, kritizēt šo pieeju izklausās pēc muļķības un skaudības. Un tomēr – kad cenas aug, jebkurš tirgus burbulis izskatās ģeniāls, bet kritiķi pēc muļķiem.

Kā tad ir – kāda ir HODL nākotne?

Par to, kāpēc pirkt bitcoin nav ieguldīt, jau rakstīju 2017. gadā.

Tīri sagadīšanās pēc – īsi pirms asa cenas krituma. Tagad, kad cenas atkal dramatiski kāpj un pat Tesla pērk Bitcoin, ir īstais laiks atgriezties pie tēmas.

Iepriekšējoreiz norādīju, ka bitcoin cena var turpināt kāpt vēl ilgi. To pašu saku arī šodien. Neiesaku derēt, ka bitcoin cena drīz sabruks.

Tirgus spēj būt neracionāls daudz ilgāk nekā tu spēj palikt maksātspējīgs.

Tomēr ieskandināšu piesardzības noti

Pēc savas būtības esmu piesardzīgs pēcpadomju cilvēks. Darbu sāku Volstrītā tieši finanšu krīzes laikā, kad  redzēju, kā vienā mirklī sabrūk gudru cilvēku celtās “strukturētā kredīta” gaisa pilis, kuras pirms brīža likās nesalaužamas.

Bitcoin gaisa pilis mani nepārliecina.

Bitcoin ir 12 gadus veca tehnoloģija, ap kuru ilgstoši knosās milzīgs daudzums gudru prātu. Par spīti tam, bitcoin praktiskais pielietojums vēl joprojām ir niecīgs. Praktiski visa tirdzniecība ar bitcoin notiek peļņas nolūkos.

Tādēļ kriptovalūtas ir un paliek tieši spekulācijas rīks. Kā ar jebkuru spekulācijas rīku, ar to var sanākt nopelnīt, bet var arī smagi pazaudēt.

Izteiktas burbuļa pazīmes

Runājot par burbuļiem, ir populāri atsaukties uz tulpju sīpolu māniju Nīderlandē 17. gadsimtā. Bitcoin sāga man vairāk atgādina “South Sea Company” burbuli 18.gs. Anglijā. Īsumā un ļoti vienkāršojot:

• SSC bija uzņēmums, kuram bija apakšā reāls (vergu tirdzniecībā balstīts) bizness, bet kurš bija samērā ierobežots, bez pārliecinoša milzīgas izaugsmes potenciāla,
• SSC iesaistījās shēmā ar Anglijas nacionālā parāda finansēšanu un guva pat karaļa atbalstu,
• SSC akcijas skrēja debesīs, jo spekulanti būra gaisa pilis par to, cik varena un visaptveroša būs šī kompānija – un, galvenais, par to, cik ļoti citi investori gribēs arī dabūt šīs lieliskās akcijas,
• Sabiedrību pārņēma vieglās peļņas eiforija un cenu kāpums kļuva par sevis piepildošu pareģojumu (aizvien vairāk cilvēku metās iekšā);
• Eiforijas rezultātā cilvēki meklēja arī jaunus spekulatīvus ieguldījumus,
• Līdz ar SSC akcijām debesīs skrēja daudz pilnīgi fiktīvu uzņēmumu akcijas, kuriem apakšā biznesa nebija vispār.

Protams, līdzības ar bitcoin nav 1:1. Tomēr ir, par ko aizdomāties:

• Bitcoin ir izgudrojums, kam ir apakšā reāls pielietojums, tomēr šis pielietojums ir ekonomiski niecīgs,
• Bitcoin entuziasti gadiem ilgi prasmīgi būvē gaisa pilis par to, kā visu un visur darīs bitcoin un blokķēdes,
• Šīs prognozes nepiepildās, taču gaisa pilis tiek celtas lielākas un lielākas – solot, ka nākotnē visiem vajadzēs bitcoin, tāpēc tie, kas gudri nopirks tagad, ļoti labi nopelnīs,
• Katru reizi, kad kāds liels uzņēmums vai kāda valsts nedaudz “paspēlējas” ar bitcoin izmantošanu, tas kļūst par jaunu argumentu cenu lēcienam,
• Ziņu virsraksti par milzu spekulatīvo peļņu šajā tirgū rada eiforiju aizvien plašākā sabiedrībā,
• Pa ceļam radās daudzi bezjēdzīgi un pat krāpnieciski altcoin un ICOs, kas būtībā apzaga vientiešus.

Neesmu gaišreģis, tomēr šī aina manī nerada pārliecību par bitcoin nākotni.

Ja bitcoin ir burbulis, tad kāpēc tas tik ilgi neplīst?

Viena interpretācija: tas ir tāpēc, ka bitcoin patiesībā nav burbulis.

Mana personīgā interpretācija: redzu divus iemeslus.

Pirmkārt, reliģiskais aspekts. Jo vairāk bitcoin turētāju fanātiski tic “HODL”, jo ilgāk burbulis var turpināt kāpt, jo gandrīz neviens nemēģina faktiski iztērēt nopelnīto.

Otrkārt, paiet laiks, kamēr jauna tehnoloģija sasniedz un “penetrē” pasaules spekulantu masas.

Lielākā daļa citu burbuļu veidojās populārākās aktīvu kategorijās – visbiežāk akciju tirgū vai nekustamajā īpašumā. Visi plus mīnus saprot, kas ir nekustamais īpašums un kas ir uzņēmums. Brīdī, kad tirgū sāk veidoties eiforija, miljoniem cilvēku vai nu jau pieder ieguldījumi vai arī ir viegli tādus veikt.

Eiforija ļoti ātri sasniedz maksimumu – kur piedalās visi no bārmeņiem līdz karaļiem. Tad aptrūkst svaigi asiņu un – viss.

Bitcoin sākās no nulles, un to pirkt bija sarežģīti

Šobrīd situācija ir mainījusies. Par bitcoin runā visā pasaulē. Ir fintech risinājumi, kas ļauj ērti iegādāties kriptovalūtas.

Un tomēr – kopējā kriptovalūtu tirgus vērtība šobrīd ir ap 930 miljardiem dolāru. Salīdzinājumā pasaules vērtīgākā uzņēmuma Apple tirgus vērtība vien šobrīd ir aptuveni 2408 miljardi dolāru. Finanšu krīzē ASV nekustamā īpašuma tirgus vērtība kritās par 6000 miljardiem dolāru.

Potenciāls izplesties vēl ir.

Kas būs tālāk?

Ja bitcoin ir burbulis, precīzi paredzēt burbuļa plīšanas brīdi nav iespējams.

Ja šajā tirgū masveidā ienāks institucionālie spēlētāji – par ar tikai sīku daļu no saviem aktīviem – burbulim var pietikt svaigu asiņu vēl labam laiciņam.

No otras puses, var pietikt ar vienu lielu satricinājumu, lai sabruktu viss tirgus.

Tas nenozīmē, ka pēc tam bitcoin neviens neizmantos

South Sea Company turpināja darboties vēl gadsimtu pēc tam, kad beidzās tās akciju burbulis. Arī bitcoin visticamāk pielietojumu turpinās atrast. Un tam saglabāsies kāda “ekvilibra” vērtība atbilstoši pielietojuma apmēriem.

Burbuļa plīšana tikai nozīmēs zaudējumus tiem, kas būs pirkuši dārgi, HODLojuši un paliks, “turēdami maisu”.

Ieguldīšana nav brīnumpasaka

Nevar bezgalīgi turpināties process, kurā aktīvs, kurā miljoniem ieguldītāju iegulda miljardus, nebeidzami audzē vērtība gadu no gada, lai gan pats par sevi nerada ekonomisko vērtību un naudas plūsmu. Savādāk tiek radīta nebeidzama ekonomiskā vērtība no tīra gaisa. Teorētiski – tiek pārdalīta pasaules esošā bagātība bitcoin turētāju labā.

Tā ir fantāzija, kas var turpināties tikai, kamēr ir dramatiski vairāk jauno ieguldītāju nekā to, kas grib sākt tērēt uzkrāto. Tad, kad jaunbagātnieki bitcoin masveidā reāli sāks gribēt tērēt, mūzika apstāsies.

Ticēt “HODL” ir ticēt pasakām.

Vienīgais jautājums ir, kurā brīdī kāpums apstāsies. Cik straujš būs kritums pēc tam. Cik augstā līmenī cena atradīs ekvilibru.

Un kuri spekulanti būs paspējuši pārdot par labu cenu, un kuri turpinās “HODLot” pēc sabrukuma.

Protams, arī burbulī var nopelnīt.

Spekulants, kas ielec laicīgi un arī paspēj pārdot laicīgi, var dramatiski vairot labklājību. Bet uzminēt, kad pirkt un kad – pārdot, ir grūti.

Atskatieties kaut vai uz GME sāgu – tur burbulis bija acīmredzams un iespējas nopelnīt teorētiski bija fantastiskas. Kopš mana raksta publicēšanas cena kritusies seškārt. Tagad jājautā – cik daudzi uzminēja īsto brīdi, kad pārdot? Un cik daudzi palika ar zaudējumiem? Reddit forums ir pilns ar “HODLotājiem”, kuri vēl joprojām tur GME akcijas, kuras iegādājās par 6x augstāku cenu.

Turklāt arī veiksme ir bīstama. Pat ja vienreiz, otrreiz paveicas, azarts rada atkarību. Vidējais spekulants riskē atkal un atkal līdz nokurina savu naudu.

Mans mērķis nav atturēt tevi no ieguldīšanas bitcoin

Varbūt paveiksies un labi nopelnīsi. Es nezinu, vai BTC cena nākamgad būs 300 eiro vai 300’000 eiro. To nezina neviens.

Bet, lūdzu, uzmanies. Apzinies, ka straujā izaugsme nevar turpināties mūžīgi. Nekļūsti par HODL fanātiķi. Ieplāno, pie kādas cenas pārdosi.

Visbeidzot, ieguldi tikai tik daudz, cik esi gatavs zaudēt. Tad vienalga, vai bitcoin ir burbulis vai nē – rezultāts būs okei!

---

Ja raksts patika, pieraksties jaunumiem zemāk.

Uzmanību – pieraksties arī, ja jau saņem manus e-pastus. Lai sakārtotu juridiskās nianses, drīzumā es sūtīšu e-pastus tikai no sava uzņēmuma konta (satura kvalitāte nemainīsies!). GDPR dēļ iepriekš dotās piekrišanas zaudēs spēku.

Atvainojos par neērtībām.

---

Atruna: Šis ir izglītojošs materiāls. Nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos pastāv risks zaudēt naudu. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.

2021. gada janvāra laikā uzņēmuma GameStop (GME) akciju cena uzšāvusies no 17 līdz 325 dolāriem. Datorspēļu veikalu ķēdes tirgus kapitalizācija augusi no 1.2 līdz 22.7 miljardiem dolāru.

Vai uzņēmums atklājis naftas atradnes? Izgudrojis jaunu tehnoloģiju? Tam pavērušās fantastiskas izaugsmes iespējas?

Nebūt ne.

Neviens – pat tie, kas šobrīd pērk akcijas – netic, ka GME ir vērts šādu cenu.

Straujo akciju cenu kāpumu skaidro Reddit forumā mobilizētas mazo investoru armijas vēlme ieriebt Volstrītai. Pagājušās nedēļas laikā Volstrītas hedžfondi zaudējuši daudzus miljardus, bet mazie investori – vismaz uz papīra – ir labi nopelnījuši.

Redditori uzskata, ka notiek šāda nebijusi, revolucionāra cīņa:

Kamēr citi apgalvo, ka realitāte ir tuvāka šim:

Šis fenomens ir dramatisks, aizraujošs, izklaidējošs, bīstams un nejēdzīgs. Tas provocēs izmaiņas akciju tirgus – un, iespējams, sociālo mediju – regulējumā.

Vispirms apskatīšu finanšu aspektus, tad gaidāmo ietekmi. Iekārtojies labi – drāma interesanta, bet raksts nebūs īss!

Kas īsti noticis?

Dažādu iemeslu dēļ vairākas lielas Volstrītas firmas (hedžfondi) jau ilgāku laiku liek naudu uz to, ka GME cena samazināsies. Mehānisms, kā fondi to dara, saucas short selling (īsā pārdošana jeb tautas valodā šortošana).

Šortošana sastāv no divām “kājām”:

1) fonds no brokera aizņemas uzņēmuma akcijas un pārdod aizņemtās akcijas tālāk par cenu X

2) nākotnē fonds plāno nopirkt tirgū akcijas par cenu Y un atdot tās aizdevējam

Fonds cer, ka cena Y būs zemāka par cenu X un tas nopelnīs starpību (atskaitot aizņemšanās izmaksas).

Šortošana ir bīstams paņēmiens. Ja akciju cena kāpj, nevis krīt, fonds ir pakļauts neierobežotam zaudējumu riskam.

Šortošanu daudzi arī uzskata per cūcību – kas spēlē svarīgu lomu GME situācijā

Šortotāji bieži ieņem īso pozīciju kādā uzņēmumā un skaļi bazūnē par to, cik uzņēmums ir slikts, neperspektīvs, pārvērtēts utt. Tas var izsaukt investoru un kreditoru neuzticēšanos.

Tādēļ šortošanai ir daudzi ienaidnieku. Slavenākais ir Tesla vadītājs Īlons Masks, kurš jau gadiem ilgi ved publisku kauju ar sava uzņēmuma šortotājiem. Viņam ir miljoniem piekritēju, kas arī ienīst šortotājus.

GME gadījumā daži entuziasti ar sociālo mediju palīdzību uzrīdīja mazo investoru armiju vienam kopīgam ienaidniekam – uzņēmuma GME šortotājiem. Sākās t.s. short squeeze.

Short squeeze var rasties, kad tiek šortots liels apjoms akciju

Short squeeze parasti sākas, kad šortotā uzņēmuma akciju cena kāpj (jebkāda iemesla dēļ). Šortotāji vai nu izvēlas vai ir spiesti aizvērt pozīciju, jo aug zaudējumi.

Lai aizvērtu pozīciju, tiem ir jāatrod kāds, no kura atpirkt aizņemtās akcijas. Ja pārdot gribētāju ir maz, sākas ķēdes reakcija:

Cenai kāpjot, aizvien vairāk šortotāji cenšas aizvērt pozīciju. Bieži tiem nav citas izvēles, jo to brokeri pieprasa iemaksāt aizvien lielākas summas, lai segtu strauji augošos zaudējumus. Vienalga, ka cena ir pilnīgi neracionāla – tiem vienkārši ir jāpērk un viss.

Rezultātā cena skrien debesīs. Šortotāji īsā laika sprīdī var zaudēt miljardus.

GME šortotāji pārcentās

Pērn daži redditori pamanīja, ka GME šortoto akciju skaits faktiski pārsniedz tirgū pieejamo akciju skaitu. Šāds ārkārtīgi rets fenomens ir iespējams tādēļ, ka vienas un tās pašas akcijas var tikt šortotas vairrākkārt:

1. Fonds A aizņemas akcijas un pārdod investoram B
2. Fonds C aizņemas akcijas no investora B un pārdod investoram D

Kad šortotais apjoms ir tik milzīgs, šortotāji ir noķerti ar novilktām biksēm. Lai aizvērtu savu pozīciju, tiem vajag atrast kādu, kas ir gatavs pārdot akcijas. Bet ātri un masveidā to nav iespējams izdarīt.

Redditori saskatīja fantastisku peļņas iespēju

Atliek vien koordinēt GME akcionāru darbību un tie varēs no šortotājiem pieprasīt praktiski jebkuru cenu par savām akcijām.

Lai panāktu šo mērķi, redditori gan aicināja viens otru pirkt un turēt GME, gan rīkojās vēl viltīgāk. Tie aicināja pirkt opcijas uz GME akcijām, kuru vērtība strauji pieaugtu, ja GME cena kāptos.

Šī mehānisma detaļās neiešu, bet tas izraisa ķēdes reakciju, ko sauc par gamma squeeze. Kad GME cena kāpj, tas palielina risku tirgus veidotājiem – lielajām institūcijām, kas pārdeva opcijas. Šīm institūcijām ir jāsāk masveidā pirkt GME akcijas, lai nosegtu šo risku.

Sākas mijiedarbība starp short squeeze un gamma squeeze – viens paātrina otru.

Šo visu redditori sāka plānot pirms pusgada.

Mēnešiem ilgi GME cena kustējās mēreni un likās, ka no plāna nekas daudz nesanāks. Tad janvāra vidū sākās lavīna.

Kāpēc? Vienu objektīvu iemeslu tirgus kustībām atrast nevar.

Iespējams, redditoru un tvītotāju armija vienkārši sasniedza kritisko masu. Palīdzēja slavenais šortotājs Endrjū Lefts, kurš nolēma publiski pasmieties par GME pircējiem, bet pats kļuva par izsmieklu. Jebkurā gadījumā cenas pieaugums strauji paātrinājās – aizsākās gan short squeeze, gan gamma squeeze.

Pagājušonedēļ ziņas par GME vien rakstīja. Ar izsmejošu tvītu degvielu pielēja Īlons Masks. Reddit forumam /r/wallstreetbets pievienojās miljoniem jaunu lietotāju – daudzi no kuriem iegādājās GME akcijas. Mazie investori visā pasaulē pirka GME, daudzos gadījumos “ieguldot” savus pēdējos uzkrājumus.

Rezultāts?

Kad piektdien, 29. janvārī, aizvērās tirgus, GME cena bija jau 325 dolāri, salīdzinot ar 17 dolāriem mēneša sākumā. Vairāki hedžfondi – šortotāji – nedēļas gaitā jau aizvēra pozīcijas ar zaudējumiem, kas mērami miljardos.

Līdz šim brīdim – uzvara mazo investoru pusē.

Kas būs tālāk?

Redditoru armija cer, ka cena turpinās skriet debesīs, šortotāji būs spiesti masveidā vērt ciet savas pozīcijas, un pasaule pieredzēs nebijušu bagātības pārplūsmu no miljardieru uz mazo investoru kabatām.

Nav izslēgts.

Tomēr šī tēze ir ļoti riskanta

Mazie investori uz papīra ir uzvarējuši pār Volstrītu – jeb, precīzāk, dažiem Volstrītas fondiem. Tomēr reāli mazie investori būs nopelnījuši tikai tad, kad tie būs pārdevuši akcijas. Savukārt šobrīd visi kā viens bazūnē: “Nepārdod! Pērc vairāk! Cena skries uz mēnesi!”

Tikmēr ziniet, kam arī pieder daudz GME akciju?

Volstrītas firmām. Gan tradicionāliem ieguldījumu fondiem, gan lielajiem institucionālajiem spekulantiem.

Tādēļ pilnīgi iespējams ir šāds scenārijs:

• Lielie spēlētāji (un piesardzīgākie mazie) pārdod GME un piefiksē peļņu;
• Tie šortotāji, kas jūtas apdraudēti, izmanto šo iespēju, lai nopirktu GME un aizvērtu savu pozīciju;
• Citi fondi ar dziļām kabatām pacietīgi šorto, jo zina, ka būs krahs;
• Jaunu mazo investoru vilnis izsīkst;
• Pieprasījums pēc akcijām pazūd;
• Cena sabrūk;
• Mazie masveidā zaudē, bet pacietīgie Volstrītas šortotāji kārtīgi uzvārās.

Jaunākās indikācijas norāda, ka pagājušās nedēļas laikā šortoto GME akciju skaits jau sarucis. Tas nozīmē, ka vērā ņemama daļa šortotāju jau ir paspējuši aizvērt savas pozīcijas.

Lai kas notiktu, daudzi mazie apdedzināsies

Augstāk aprakstītais scenārijs var nepiepildīties. Var arī sanākt, ka “neto” naudas plūsma dienas beigās būs mazo investoru labā (Volstrīta zaudēs un mazie iegūs). Taču arī tas būs tikai vidējais rādītājs.

Kā parasti šādās situācijās, daļa pelnīs un daļa apdedzināsies. Jautājums tikai – kāda būs proporcija.

Diemžēl tie, kas ielēks par vēlu un paliks ar zaudējumiem, būs vismazāk zinošie ieguldītāji – cilvēki, kuri spekulē ar uzkrājumiem, kurus tie nevar atļauties zaudēt.

Tādēļ šo situāciju vēroju ar sliktu priekšnojautu

Lai gan tur strādāju četrus gadus, Volstrītu es nemīlu. Tie, kas ir lasījuši manu Lopu ekspresi, zina par cinismu un mantkārību, kas valda šajā vidē. Ja mazie varētu Volstrītai iegriezt – uz priekšu.

Tomēr es Volstrītas finansistus pazīstu. Viņi neriskē ar savu naudu. Viņi riskē ar klientu naudu, akcionāru naudu un – sliktākajā gadījumā – nodokļu maksātāju naudu.

Ja zaudē finansists, viņš varbūt zaudē darbu. Kontā viņam tāpat ir uzkrāti miljoni. Hamptonos tāpat ir ērta savrupmāja. Dažus mēnešus atpūtīsies un atradīs nākamo darbu.

Ja zaudē mazais investors, tas var sagraut viņa ģimenes dzīvi.

Savukārt tas atkal dos degvielu populismam un neuzticībai finanšu sistēmai

Viena no galvenajām motivācijām, ko pauž mazie GME investori, ir degoša vēlme atriebties Volstrītai par finanšu krīzi un vispārējo finansistu bezatbildību. Ja viss beigsies ar to, ka mazie atkal zaudē un Volstrīta nopelna, naids tikai augs. Tam jau var redzēt pirmās pazīmes.

Šobrīd daudzi brokeri ir ierobežojuši iespēju pirkt jaunas GME akcijas un tirgoties ar saistītajām opcijām. Šīs firmas to dara primāri tehnisku iemeslu dēļ, lai aizsargātu sevi, klīringa firmas un pastarpināti visas finanšu sistēmas stabilitāti.

Mazais investors, protams, šiem paskaidrojumiem netic. Redditoru teorija ir – “šī ir Volstrītas sazvērestība pret mazajiem. Paši drīkst darīt, ko vien iegribas, bet tikko mēs uzvaram – tā durvis ciet.”

Un tomēr – ir iemesls, kādēļ pastāv tirgus manipulācijas aizliegumi

Absurds, ko redzējām pēdējās nedēļas laikā, nav gandrīz neviena interesēs.

• Tas nav mazo investoru interesēs. Jā, daļa šajā kazino nopelnīs – bet nopelnīs arī daudzi Volstrītā. Tikmēr daudz mazo investoru zaudēs naudu, ko nevar atļauties zaudēt.
• Tas nav finanšu sistēmas interesēs. Nav runa tikai par stabilitātes riskiem. Nejēdzīgas tirgus dislokācijas grauj uzticību finanšu sistēmai. Tās pavairo maldīgo viedokli, ka akciju tirgus tas pats kazino vien ir.
• Tas noteikti nav pasaules nodokļu maksātāju interesēs, kuri cieš, ja šādu gadījumu rezultātā sašūpojas finanšu sistēma.

Ieguvēji no situācijas ir tikai attapīgākie spekulanti un algoritmiskie tirgoņi, kuri pelna vienmēr, kad tirgū valda haoss.

Ja šāds farss paliks bez sekām, tas atkārtosies

Vienmēr atrodas alkatīgie, kas gatavi uzkurināt publiku, lai uzdzītu kāda uzņēmuma cenu debesīs. Tad tie iekasē savu peļņu un atstāj vientiešus ar zaudējumiem. Šis ir tas pats pump and dump, par kuru cietumā nonāca “Volstrītas vilks” Džordans Belforts – tikai īstenots sociālajos medijos.

Varbūt šoreiz kustības autori patiešām tic, ka dodas svētā cīņā ar Volstrītas milžiem. Taču atradīsies tie, kas to pašu uzsāks ciniski.

Kā sen zināms, kamēr būs aitas – būs cirpēji.

Kas mainīsies?

Iespējams, mūs gaida stingrāki šortošanas ierobežojumi, lai šī nodarbe nevarētu radīt risku finanšu sistēmai. Tas būtu apsveicami.

Noteikti regulatoru pastiprinātu uzmanību piesaistīs tādas platformas kā Robinhood, kas spekulāciju akciju tirgū ir padarījušas par tautas masām pieejamu azartspēli. Arī tas ir atbalstāmi, lai gan paredzu, ka jebkādi jauni ierobežojumi, kas attiecināmi uz maziem investoriem, izsauks protestus.

Bet, manuprāt, fundamentālā problēma šeit ir cita. Tā nav tikai finanšu tirgus, bet visas cilvēces problēma, ar kuru jau cīnāmies pēdējos 10 gadus.

Šī problēma ir sociālie mediji

Kā nodrošināt, ka daži harizmātiski indivīdi ar labām pūļa psiholoģijas prasmēm nespēj valdīt pār miljoniem?

Kā līdzsvarot vārda brīvību ar sabiedrības leģitīmo interesi netikt manipulētai?

Kamēr šis nebūs atrisināts, GME var nebūt pēdējais sociālo mediju radītais brīnums akciju tirgū.

Tikmēr – vērojam vēsturi

Pats GME nepirkšu. Ja tu to apsver, lūdzu, uzmanies. Riskē tikai ar to naudu, ko pavisam noteikti vari atļauties zaudēt. Šobrīd tu jau noteikti nebūsi “gudrā nauda”, kas nopērk agri un nopelna visvairāk.

Es sēdēšu malā un vērošu šo situāciju kā vēsturisku brīdi finanšu tirgos, kuru atcerēsimies vēl ilgi. Ja pašam kādā brīdī uznāks FOMO sajūta – ak, es ar tā varētu nopelnīt – atcerēšos slavenā profesora Bērtona Malkiela vārdus:

Ilgtermiņa investoram finanšu tirgos nav grūti labi nopelnīt. Tas, kas ir grūti, ir nesadedzināt savu naudu vilinošās, spekulatīvās ātrās peļņas iespējās.

---

Ja raksts patika, pieraksties jaunumiem zemāk.

Uzmanību – pieraksties arī, ja šobrīd jau saņem manus e-pastus. Lai sakārtotu juridiskās nianses, drīzumā es sūtīšu e-pastus tikai no sava uzņēmuma konta (satura kvalitāte nemainīsies!). GDPR dēļ iepriekš dotās piekrišanas zaudēs spēku.

Atvainojos par neērtībām.

---

Dažas svarīgas piezīmes:

1. Esmu piesardzīgs ilgtermiņa investors. Par īstermiņa spekulācijām, kas aprakstītas rakstā, manas zināšanas ir tikai teorētiskas. Tādēļ, ja rakstā atrodi ko neprecīzu vai uzlabojamu – raksti komentāros!
2. Vienkāršības labad rakstā nepieskāros citām akcijām, pret kuru šortotājiem arī cīnās Redditoru armija, jo GME ir spilgtākais piemērs.
3. Šis ir izglītojošs materiāls. Nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos pastāv risks zaudēt naudu. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.

Ieguldīt akciju tirgū ir viegli, bet ieguldīt veiksmīgi – diezgan grūti.

Veiksmes likumi ir pretrunā ar cilvēka intuīcijas un emociju likumiem. Jau no sākuma jāgatavojas, ka intuīcija un emocijas vedīs tevi grāvī.

Izcelšu dažas ieguldītāju psiholoģiskās kļūdas, kurām jāgatavojas laikus.

1. Illusory superiority vai ilūzija par pārākumu.

Gandrīz mums visiem piemīt tendence domāt, ka esam spējīgāki investori par vidējo. Vai labāk par citiem zini, kad cenas kāps, kad kritīs, un ko pirkt / pārdot? Varbūt tev par tirgus kustībām ir spēcīga intuīcija?

Tu gandrīz noteikti maldies. Tirgū dominē globālie institucionālie investori ar milzīgiem resursiem un zināšanām, kuri ir daudz labāk informēti par tevi. Statistika rāda, ka pat šie lielie spēlētāji lielākoties nav spējīgi paredzēt tirgus kustības vai uzminēt pašus pelnošākos ieguldījumus.

Labāk pieņem, ka esi vājāks investors par vidējo. Samierinies, ka nemācēsi paredzēt cenu kustību un nemācēsi izvēlēties pašus izdevīgākos finanšu instrumentus. Aizmirsti par centieniem zīlēt nākotni tirgus grafikos.

Tā vietā ieguldi sistemātiski, atbilstoši statistiski pamatotiem principiem – diversificēti, ar zemām izmaksām, ilgtermiņam.

2. Tieksme skriet pēc peļņas.

Visi esam lasījuši brīdinājumu ieguldījumu fondu dokumentos – “vēsturiskais ienesīgums neparedz nākotnes rezultātus”. Diemžēl cilvēki šo brīdinājumu uztver kā juridisku atrunu, no sērijas: “labāk šito uzrakstām, ja nu gadījumā kaut kas noiet greizi.”

Patiesība ir skarbāka: šis brīdinājums ir burtiska patiesība.

Tas, ka konkrēts fonds vēsturiski ir bijis ienesīgāks nekā cits tās pašas kategorijas fonds, neparedz, ka tas tāds būs arī nākotnē. Patiesībā iespēja, ka kategorijas pelnošākais fonds šobrīd tāds būs arī pēc pieciem gadiem, ir ļoti maza.

Ja vislaik skriesi uz ienesīgākajiem fondiem tirgū, tu visticamāk paliksi zaudētājos.

Kādēļ?

Ja tu regulāri skrien uz pelnošāko fondu tirgū, tu bieži ieradīsies par vēlu – kad fondā iekļautie ieguldījumi “jau ir nopelnījuši”. Kādu brīdi sēdēsi, tad ieraudzīsi, ka vairāk sāk pelnīt kāds cits fonds. Kādu laiku piesardzīgi vērosi – pelna, pelna, pelna – nu labi, nolemsi pārslēgties. Atkal to izdarīsi ne tajā brīdī un sāksi skatīties riņķī, kurš tad ir nākamais pelnošais.

Turklāt katra pārslēgšanās parasti ir saistīta ar izmaksām.

Līdzīgs princips strādā, izvēloties individuālas akcijas. Lēkāt vislaik uz akcijām, kuras tobrīd ir pelnošākās, ir muļķa spēle. Notrieksi naudu brokeru komisijās un nokavēsi peļņu.

Ne velti Vorens Bafets ir teicis: “Gudrs cilvēks dara sākumā to, ko muļķis dara beigās”.

Ieguldījumus ir jāizvēlas pēc to fundamentālajām īpašībām, nevis pēdējā laika ienesīguma. Jau pirkuma brīdī vajadzētu nolemt, cik ilgi ieguldījumu turēsi – un kādos apstākļos pārdosi. Jau no sākuma jābūt gatavam pretoties kārdinājumam pusceļā pārlekt uz “ātrāku zirgu”.

3. Bailes no zaudējumiem.

Bailes no zaudējumiem investoram “iegriež” divos gadījumos.

1. Kad turi ieguldījumu, kura fundamentālā situācija ir pasliktinājusies.

Ja pirkuma brīdī tu būtu zinājis to, ko zini tagad, tu pie pašreizējās cenas nebūtu pircis. Bet tagad cena ir sākusi krist un tu negribi piefiksēt zaudējumus.

Šis ir veids, kā daudzi pazaudējuši visu savu naudu.

2. Kad turi ieguldījumu, kura fundamentālā situācija ir laba, bet cena strauji krīt.

Pieņemsim, tu turi diversificētu portfeli ar lielu uzņēmumu akcijām. Un cenas sāk krist.

Sākumā tu nesatraucies. Ieguldījums ir kvalitatīvs. Ilgtermiņā tam jābūt pelnošam.

Cenas turpina krist. Tu aizraujies –  pie tik zemas cenas jāpērk vēl!

Bieži tā izrādās pareizā atbilde. Tirgus atkopjas un tu labi nopelni, jo izmantoji iespēju iegādāties akcijas par zemāku cenu.

Bet citreiz cenas vien krīt un krīt. Tirgū sākas krīze. Drīz tavs portfelis ir pazaudējis pusi vērtības.

Tu apzinies, ka diversificēts portfelis, kurā ir – teiksim – Coca-Cola, IBM, Exxon, Procter & Gamble, Wal-Mart, Home Depot, Microsoft, utt. utml. – nezaudē vērtību tikai tādēļ, ka tirgū iestājusies panika. Bet intuitīvi arī tev trīc kājas.

Ja šajā brīdī arī tu ļaujies panikai, tu neesi viens. Tā dara daudzi. Bet rezultātā tu pārdod kvalitatīvu ieguldījumu pašā sliktākajā brīdī, par briesmīgu cenu.

Neesi dumjā nauda.

Ļaušanās intuīcijai un emocijām ir galvenais iemesls, kādēļ individuālie investori ilgtermiņā pelna daudz, daudz mazāk nekā tirgus kopumā. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ Volstrītā retail investorus sauc par “dumjo naudu”.

Ja klausīsi intuīcijai vai emocijām, tu gandrīz noteikti pirksi dārgi, pārdosi lēti un paliksi zaudētājos. “Raustīsies” līdzi tirgum, nevis saprātīgi un ar mierīgu sirdi ieguldīsi ilgtermiņam.

Sagatavojies jau laicīgi tam, ka gaidāmi psiholoģiskie pārbaudījumi. Tad, kad grūtie brīži pienāks, varēsi sev teikt – jā, es zināju, ka šādi jutīšos, tas ir okei – un nepieļaut kļūdas.

Noslēgumā – divi psiholoģiskie “triki”, uz kuriem paļaujos.

1. Regulāri sev atgādinu, ka nekad nebūšu pats veiksmīgākais ieguldītājs tirgū – un tas ir okei.

Ja varu konsekventi uzrādīt labu, ja arī ne izcilu, rezultātu, ilgtermiņā tāpat būs ļoti labi. Šī apziņa palīdz man izvairīties no “FOMO” jeb fear of missing out efekta.

Tirgū vienmēr atradīsies kādi, kuri šobrīd pelna vairāk nekā tu. Ja par to stresosi un centīsies “dzīties pakaļ”, visticamāk, iekritīsi grāvī.

2. Nekad neieguldu tik daudz, ka esmu izmisīgi atkarīgs no tirgus rezultātiem.

Vienmēr turu vismaz gada “izmaksu spilventiņu” krājkontā. Tad es varu ieguldīt ar mierīgu sirdi, jo tirgus kritums mani vai manu ģimeni neapdraud.

Ja drošības spilventiņa tev nav, tu neesi ilgtermiņa ieguldītājs (un ieguldīšana priekš tevis visticamāk būs sāpīga un stresa pilna pieredze).

Ceru, ka šīs atziņas palīdzēs vēl kādam izvairīties no ieguldīšanas psiholoģiskajām bedrēm!

---

28. februārī sadarbībā ar Ir Nauda atkārtošu Finanšu bootcamp semināru, kurš oktobrī bija izpārdots. Seminārā apskatīšu, kā agresīvi celt ienākumus, kā mazsāpīgi mazināt izmaksas, un kā iekrāto ieguldīt. Ieskaties!

---

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

 

Un bitcoin nav nauda.

Jūtos spiests publicēt šo rakstu, jo – lai gan apkārtējā muldēšana par bitcoin man ir dziļi apnikusi – saņemu aizvien vairāk jautājumus par tēmu. Vakar uzrakstīja draugs, kurš apsver bitcoin “ieguldīt” būtisku daļu savas dzīves uzkrājumu.

Šķiet, ka spekulatīvās eiforijas iespaidā pat jēdzīgos cilvēkos izmirst veselais saprāts.

Laiks piebremzēt.

Pirms entuziasti izvelk darvu un spalvas precizēšu, ka neapgalvoju:

Pērkot bitcoin, nav iespējams nopelnīt.

vai

Bitcoin cena drīzumā kritīsies.

vai

Blokķēde ir nevērtīga vai slikta tehnoloģija.

Jāuzsver arī, ka neesmu blokķēžu eksperts – zinu vien vispārējo ideju. Bet šo to saprotu no finanšu pamatprincipiem. Tādēļ norādu, ka:

1. Bitcoin nav nauda.
2. Pirkt bitcoin ir spekulēt, nevis ieguldīt. Un spekulēt ar tavai ģimenei vajadzīgiem līdzekļiem ir bezatbildīgi.

Sāksim ar pirmo punktu:

1. Bitcoin nav nauda.

LMT Smart Future konferencē man jautāja, kāda ir naudas nākotne – tagad, kad jau esam tikuši no papīra naudai līdz digitālajiem darījumiem, līdz bitcoin. Šī frāze ir kļūdaina pašā saknē, jo bitcoin (vēl) nav nauda.

Lai bitcoin kļūtu par naudu, tam būtu jāpilda vismaz trīs funkcijas:

1. Apmaiņas līdzeklis.
2. Vērtības uzglabāšanas līdzeklis.
3. Uzskaites līdzeklis.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Apmaiņas līdzeklis: jā

Bitcoin jau tiek lietots kā apmaiņas līdzeklis. Tam ir savi mīnusi (lēns apstiprināšanas process, enerģijas patēriņš, to maz kur pieņem, utt.), bet eksperti man stāsta, ka visiem šiem mīnusiem esot potenciāli risinājumi.

Vērtības uzglabāšanas lidzeklis: nē

Neviens saprātīgs cilvēks netur bitcoin ar domu uzglabāt jau uzkrātu vērtību. Pie bitcoin cenu svārstīguma tas būtu idiotisms.

Ja pienāks brīdis, kad bitcoin vairāk lietos apmaiņai un mazāk – spekulācijai – šī situācija varētu mainīties. Kā aprakstu zemāk, neesmu pārliecināts, ka tādu brīdi sagaidīsim, bet tas ir ļoti iespējams.

Uzskaites līdzeklis: nē.

Pie esošā cenu svārstīguma bitcoin ir pilnīgi nederīgs kā uzskaites līdzeklis. Grāmatvedība, kas vesta bitcoin, būtu nepārskatāms murgs bez saiknes ar realitāti.

Tādēļ bitcoin pašreiz nav nauda.

Tas nenozīmē, ka tam nav vērtības vai, ka esošā tirgus cena ir par augstu. Bitcoin ir aktīvs ar savu tirgus vērtību. Bet, kamēr nemainīsies augstāk minētie faktori, bitcoin nekļūs plaši izmantots kā nauda tās tradicionālajā izpratnē.

2. Pirkt bitcoin nav ieguldīt.

Bitcoin pirkums nebūtu ieguldījums pat, ja bitcoin būtu nauda. Arī dolāru vai eiro pirkums nav ieguldījums, bet spekulācija.

Kā es definēju ieguldījumu un spekulāciju?

Ieguldījums – tu iegādājies aktīvu ar ekonomiski pamatotām gaidām, ka tas nesīs finansiālu vērtību.

Akcijas ilgtermiņā nes vērtību, jo tev pieder uzņēmumi, kuri pelna naudu. Pat, ja tirgus pazaudē prātu un akciju cenas smagi krīt, tu tās vari turēt ilgtermiņā, saņemt dividendes un pelnīt (ar saviem riskiem).

Obligācijas ilgtermiņā nes vērtību, jo to pamatā ir apmaksas solījums, aiz kura stāv uzņēmumi un valstis ar saviem ienākumiem. Pat tirgus krīzē tu tās vari turēt ilgtermiņā, saņemt procentus un pelnīt(ar saviem riskiem).

Nekustamais īpašums ilgtermiņā nes vērtību, jo tā ekonomiskie izmantotāji / īrnieki par to maksā (kā esmu rakstījis, gaidīt uz cenu kāpumu ir spekulācija). Pat tirgus krīzē tu to vari turēt ilgtermiņā, saņemt īres maksu un pelnīt (ar saviem riskiem).

Ieguldījumu manā skatījumā raksturo ekonomiski produktīva aktīva iegāde, kuram ir sava vērtība neatkarīgi no pūļa psiholoģijas.

Spekulācija – tu iegādājies aktīvu, jo domā, ka nākotnē tirgus tam piešķirs lielāku vērtību.

Pirkt zeltu un gaidīt cenas kāpumu ir spekulācija, jo balstās tavos minējumos par to, kāds nākotnē būs tirgus novērtējums par zelta cenu. Ja tirgus cena krīt, no tā vien, ka turi zeltu, tev nav gandrīz nekāds labums. Zelts pats par sevi ekonomisku vērtību nerada.

Spekulācija ir arī pirkt akcijas, obligācijas vai nekustamo īpašumu ar gaidām par īstermiņa peļņu. Šeit tavs ieguldījums ir pilnībā atkarīgs no tirgus spēkiem un pūļa psiholoģijas, nevis no aktīva ekonomiskās vērtības.

Arī valūtu darījumi – ja tie nav saistīti ar reālu vajadzību pēc konkrētās valūtas – ir spekulācija. Ja tu pērc USD ar domu, ka nākotnē USD kļūs vērtīgāks, tu spekulē. Ja tirgus izlems, ka tev nav taisnība, vari savus USD turēt kaut 100 gadus. No tā tev nekāda labuma nebūs.

Tava spekulācija var būt pamatota. Varbūt tu pārzini pasaules finanšu plūsmas un prognozē, ka tirgus pieprasījumam pēc USD tuvāko gadu laikā jāceļas. Un tomēr tava peļņa ir pilnībā atkarīga no tā, vai tirgus piekritīs tavai spekulācijai par nākotni.

Līdzīgi ir ar bitcoin.

Bitcoin pašam par sevi nav nekādas ekonomiskas vērtības.

Vari turēt bitcoin līdz pasaules galam un no tā tev nekāda ekonomiska labuma nebūs. Dividendes neviens tev nemaksās un procenti tev nepienāksies.

Bitcoin tev nodrošinās peļņu, ja citi tirgus dalībnieki būs gatavi maksāt par to vairāk nekā maksāji tu iegādes brīdī. Un viss.

Pirkt bitcoin nozīmē spekulēt par to, kāds būs nākotnes pieprasījums pēc bitcoin. Cik plaši to pielietos, kādu lomu tas spēlēs globālajā finanšu sistēmā, kā mainīsies pūļa psiholoģija, cik veiksmīgi tas konkurēs ar citām kriptovalūtām, utt. utml.

Ja bitcoin lietos aizvien vairāk, sistēma ir uzbūvēta tā, lai tā cena celtos – bet teikums sākas ar lielu “ja”.

Tirgū, kurā ir iesaistīti miljoniem spēlētāji ar saviem nelineārajiem lēmumu pieņemšanas procesiem, spekulēt ir zīlēt tējas biezumos. Turklāt tu “spēlē” pret miljoniem citu spekulantu – daudziem no kuriem pieejama daudz kvalitatīvāka un apjomīgāka informācija, un kuri iesaistītās tehnoloģijas saprot daudz labāk. Vai uzminēsi labāk, kurā brīdī pirkt un – kas ir daudz grūtāk – kurā pārdot? Vai mācēsi nolekt no spekulācijas viļņa pirms kārtējā sabrukuma?

Ja tev ir brīva nauda, kuru nav bail zaudēt – droši, spēlējies ar bitcoin. Bet nesauc to par ieguldīšanu.

Un neriskē ar naudu, kuru vajadzēs tavai ģimenei.

Es nespekulēju. Bet, ja spekulētu. . .

Nespekulēju, jo neuzskatu, ka esmu gudrāks par tirgu. Mani minējumi par tirgus īstermiņa attīstību ir bijuši kļūdaini gana bieži, lai es pieturētos pie saprātīgas ilgtermiņa ieguldīšanas.

Ja es spekulētu, sauktu bitcoinu par pārhaipotu instrumentu, ja arī ne gluži fufeli, kurš apdedzinās daudzus jo daudzus fanātus.

Tā man liek domāt virkne faktoru:

• Bitcoin pašreiz pērk katrs otrais paziņa (kuriem nav ne mazākās jausmas, ko viņi īsti pērk).
• Interese par bitcoin spekulāciju ir par kārtu lielāka nekā interese par bitcoin lietošanu.
• Lielajām cilvēku masām anonimitāte un decentralizācija ir pie vienas vietas. Tiem nav un nebūs iemesla lietot bitcoin.
• Ja arī valdības nevar iznīcināt bitcoinu, tās var kontrolēt to, kā leģitīmi uzņēmumi pieņem bitcoin maksājumus.
• Kad spekulantu vilnis izsīks un esošie turētāji sāks bitcoin pārdot, pretim būs samērā maz pircēju, kuri bitcoinā redz reālu vērtību / grib to pielietot. Tādēļ krahs būs dramatisks.
• Ilgtermiņā bitcoin, visticamāk, nepazudīs. Bet tas vēl ilgi nekļūs par plaši izmantotu naudu.

Ļoti iespējams, ka kļūdos. Esmu daudz reizes kļūdījies pagātnē un kļūdīšos atkal nākotnē. Mana viedokļa dēļ noteikti nedrīkstētu skriet šortot bitcoin. Tā cena var turpināt kāpt vēl ilgi.

Zinu tikai, ka pats ne centa nelikšu BTC. Pieturēšos pie ieguldījumiem, kuru gaidāmais ienesīgums ir ekonomiski pamatots.

Ja pērc bitcoin, apzinies, ka nevis ieguldi, bet spekulē!

---

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

Man bieži jautā – cik nākamajos 10-20 gados pelnīs attīstīto valstu akciju tirgus?

Šo jautājumu ar īpašu sajūsmu neuztveru. Neesmu gaišreģis un nevaru paredzēt, kas notiks pasaules finanšu tirgos.

Tomēr zināmus secinājumus par gaidāmo ienesīgumu ir iespējams izdarīt.

Manā viedoklī, ja ņemam šodienu kā atskaites punktu:

1. Nākamajos 10-20 gados akciju tirgus ienesīgums gaidāms samērā zems, salīdzinot ar vēsturiskajiem rādītājiem.
2. Tas nenozīmē, ka ilgtermiņa ieguldītājam nebūs iespēja labi nopelnīt.

Otrais punkts var šķist pārsteidzošs.

Lai saprastu, kā līdz tam nonāku, iesim soli pa solim – ērtībai izmantojot ASV tirgus datus (60 % no attīstīto valstu tirgus kapitalizācijas).

1. Kādēļ gaidāms zems ienesīgums.

Jau esmu rakstījis, ka pašreiz akciju tirgus ir ļoti “dārgs”. Attīstīto valstu akciju cenas ir ļoti augstas, salīdzinot ar peļņu uz vienu akciju. S&P 500 CAPE ratio ir 31.5:

Avots: Multpl.com

Tas nozīmē aptuveni – lai nopirktu akciju ar 1 USD peļņu gadā, vidēji jāmaksā 31.5 USD.

Teorētisko gaidāmo akciju tirgus ienesīgumu aprēķina pēc formulas:

Šis rezultāts veidojas no ģeometriskās progresijas formulas, aprēķinot  visu nākotnes dividenžu summas šodienas vērtību. Ja vēlies uzzināt vairāk, lasi šeit. Lieliem, pelnošiem uzņēmumiem šī formula ilgtermiņā pierādījusi sevi kā diezgan pareiza (lai gan bildi sarežģī tehnoloģiju uzņēmumi, jo tiem nepatīk maksāt dividendes) .

Apskatīsim visus trīs elementus:

Dividenžu ienesīgums / dividend yield

Šībrīža S&P 500 dividenžu ienesīgums ir ap 1.9 %, gandrīz zemākais pēdējā gadsimta laikā:

Lai gan šo faktu skaidro arī citi apstākļi (tai skaitā tehnoloģiju uzņēmumu augošā ietekme tirgū), tas ir vistiešākajā veidā saistīts ar augsto tirgus dārdzību. Investori ir gatavi maksāt daudz par akcijām, kuras dividendēs izmaksā maz.

Dividenžu pieauguma temps / dividend growth

Ilgtermiņā S&P 500 dividenžu pieauguma temps ir bijis ap 5 %. Apkārt sastopami gana daudz optimisti, kas sola lielāku izaugsmes tempu nākotnē, kā arī pesimisti, kas stāsta, ka nu gan ātrai izaugsmei ir beigas. Bet pieņemsim, ka 5 % varētu būt puslīdz ticams ilgtermiņa izaugsmes temps arī nākotnē.

Izmaiņas valuācijas līmenī / CAPE ratio

Vidējais CAPE ratio pēdējā gadsimta laikā ir bijis ap 17. Pašreizējais rādītājs 31.5 norāda, ka akcijas šobrīd ir ļoti “dārgas”, salīdzinājumā ar vēsturiskajiem rādītājiem.

Kā esmu rakstījis INDEXO blogā, tas nenozīmē, ka tūlīt būs krīze un CAPE kritīsies. Bet konservatīvs ieguldītājs pieņemtu, ka nākamo gadu desmitu laikā CAPE samazināsies tuvāk ilgtermiņa vidējiem rādītājiem.

Ja CAPE līdz 17 samazināsies 20 gadu laikā, ietekme uz ienesīgumu būs -3.0 % gadā.

Ja CAPE līdz 17 samazināsies 10 gadu laikā, ietekme uz ienesīgumu būs -5.8 % gadā.

Ja CAPE samazināsies dramatiski, 10 gadu laikā līdz vērtībai 10, tad ietekme uz ienesīgumu būs -10.9 % gadā.

Tad kāds ir gaidāmais ienesīgums?

Viss atkarīgs no valuācijas līmeņa izmaiņām.

Praktiski neviens negaida, ka CAPE kļūs vēl augstāks.

Ja CAPE nemainās, tad:

Gaidāmais ilgtermiņa ienesīgums = 1.9 % + 5.0 % = 6.9 % gadā.

Jau šis rādītājs ir būtiski zemāks par  vēsturisko ASV akciju tirgus ienesīgumu (ap 9 % gadā).

Ja CAPE samazinās pakāpeniski, 20 gadu laikā:

Gaidāmais 20 gadu ienesīgums = 1.9 % + 5.0 % – 3.0 %  = 3.9 % gadā.

Ja CAPE samazinās straujāk, 10 gadu laikā:

Gaidāmais 10 gadu ienesīgums = 1.9 % + 5.0 % – 5.8 %  = 1.1 % gadā.

Ja CAPE samazinās dramatiski, tad:

Gaidāmais 10 gadu ienesīgums = 1.9 % + 5.0 % – 10.9 %  = -4 % gadā.

Citiem vārdiem sakot, gaidāmais ienesīgums tuvāko 10-20 gadu laikā ir starp ļoti zemu un samērā zemu. Kurš variants gaidāms – to nevar paredzēt neviens.

Pie dramatiska valuācijas samazināšanās, iespējams arī negatīvs ienesīgums 10 gadu periodā (kā esmu rakstījis šeit, 20+ gadu periodā tas ir samērā maz ticams, vismaz balstoties uz vēsturiskajiem datiem).

2. Tas nenozīmē, ka nākamajos gadu desmitos neviens ilgtermiņa ieguldītājs nevarēs nopelnīt.

Pirmkārt, ja krāj ilgtermiņam vai pensijai, arī dažu procentu ienesīgums ir labāks rezultāts nekā inflācijas apēsta nauda.

Otrkārt, augstāk minētais gaidāmais ienesīgums attiecināms uz naudas summām, kuras tu ieguldi šodien, pie augstajām valuācijām.

Ja rīt cenas un CAPE strauji krīt, tava ieguldījuma vērtība kritīsies un cietīsi zaudējumus. Jo vairāk esi jau uzkrājis un jo drīzāk tev šo naudu vajadzēs, jo skarbāks ir šis efekts.

Ja vēl esi jauns un tikai ieguldīšanas karjeras sākumā, akciju tirgus korekcija var pat strādāt tavā labā.

Nauda, ko esi ieguldījis līdz šim brīdim, ir tikai neliela daļa no visiem līdzekļiem, kurus ieguldīsi savas dzīves laikā. Ieguldījumi, ko veiksi nākotnē, tiks veikti pie jaunā, daudz izdevīgākā valuācijas līmeņa – un visticamāk pelnīs lielākus procentus.

Piemēram, pieņemsim, ka jau rīt CAPE ratio krītas no 31.5 uz 17. Tavs pašreizējais uzkrājums akciju tirgū zaudē 46 % vērtības. Bet, ja citi faktori nemainās (akciju korekcija atstāj mazu vai īslaicīgu efektu uz reālo ekonomiku), dividenžu ienesīgums proporcionāli pieaugs.

Tad nākamo ieguldījumu gaidāmais ienesīgums būs jau:

Gaidāmais ienesīgums = 3.5 % dividend yield + 5 % dividend growth = 8.5 % gadā.

Secinājums:

Tiem, kuriem jau šobrīd uzkrāts ļoti daudz, nākamajos 10-15 gados akciju tirgus bagātību vairos vien lēni (un tirgus korekcija ir bīstama).

Tiem, kuriem uzkrāts maz – bet kuri aktīvi krāj – tirgus korekcija var būt pat izdevīga.

Pirmā iemesla dēļ es aktīvi aģitēju – ja tev vajadzēs naudu tuvāko dažu gadu laikā, neliec lielu daļu akciju tirgū. Ja iesi pensijā tuvāko 5-10 gadu laikā, tev jau šobrīd vajadzētu būt kādā sabalansētā vai konservatīvā pensiju plānā. Šis nav brīdis cerēt uz lielu peļņu akciju tirgū.

Otrā iemesla dēļ uzskatu, ka gados jauniem ieguldītājiem nevajadzētu pārmēru baidīties no dārgā akciju tirgus.

Ja dārgās valuācijas saglabāsies, peļņa būs saprātīga, kaut zemāka nekā vēsturiski.

Ja valuācijas kritīsies, īstermiņā sāpēs, bet ilgtermiņā būs labas iespējas pelnīt.

---

Ja ieguldi vai domā par ieguldīšanu, iesaku rīt – otrdien, 14. novembrī, 18:00, viesnīcā Monika – apciemot INDEXO meetupu ar Jāni Taukaču. Tēma ir “Ieguldījums, nodokļi, mantojums”. Runāsim par to, kādu iespaidu nodokļu reforma atstās uz ieguldītājiem, kā nepārmaksāt nodokļus, un kā aizsargāt savu mantojumu. Ja nāksi, atzīmējies šeit FB.

---

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā. Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

Atruna: Sākotnēji šis raksts tika radīts INDEXO blogam. Izņēmu mārketinga tekstu un nofokusēju rakstu uz akciju tirgu kopumā, jo šķiet, ka tēma būs interesanta arī plašākam lasītāju lokam.

Ieguldītājs diversificētos indeksu fondos lieliski sadala risku. Ja tev pieder daļiņa gandrīz visu pasaules lielāko uzņēmumu, esi pasargāts no atsevišķu uzņēmumu, reģionu vai nozaru sabrukuma.

Bet kas notiek ar indeksu fondiem tirgus krīzē?

Tirgus indeksi atspoguļo konkrēta tirgus kopējo stāvokli. Pēc definīcijas tirgus krīzē indeksi strauji krīt.

Ieguldītājs indeksu fondos neizbēgami piedzīvos periodus, kuros ieguldījuma vērtība būtiski samazināsies.

Krīzes pāriet un tirgus indeksi atgūstas. Par spīti visām krīzēm un tirgus krahiem, indeksu fondi vēsturiski uzrādījuši labākus ilgtermiņa rezultātus par tradicionālajiem fondiem.

Krīzes neatstāj būtisku iespaidu uz ilgtermiņa ienesīgumu, kamēr spēkā ir divi faktori:

1. Ieguldītājs nenobīstas un “neizlec” no ieguldījuma indeksā krīzes laikā (pirms tirgus ir atguvies),
2. Ieguldītājam ir laiks gaidīt, lai krīze pārietu (nevajag naudu uzreiz).

Būtisks ir jautājums – ko nozīmē “gana daudz laika”?

Šajā rakstā apskatīšu, kādēļ 10 gadi ir samērā drošs laika horizonts ieguldījumam akciju tirgū – kamēr tiem, kuri iegulda uz 20 gadiem vai vairāk, par krīzēm daudz nevajadzētu uztraukties.

Iemesls ir vienkāršs: 

Tu veido uzkrājumu daudzu gadu laikā – gan krīzēs, gan “burbuļu” laikos, gan starp tiem.

Ilgtermiņā krīzes un burbuļi izlīdzinās. Vienalga, vai tu sāc ieguldīt indeksā krīzes vai “burbuļa” laikā, ilgtermiņa ienesīgums, visticamāk, būs pievilcīgs.

Lai apskatītu, cik bīstamas ieguldītājam ir krīzes, pieņemu riskantāko variantu, ka viss tavs portfelis ir ieguldīts akciju tirgū (kas ir svārstīgāks par obligāciju tirgu). Kā referenci izmantošu ASV akciju tirgus S&P 500 indeksu, par kuru mums pieejami plaši vēsturiskie dati.

Pirmais scenārijs: tu ieguldi uz 5 gadiem

Pieņemsim:

• tavs uzkrājums perioda sākumā ir 4000 USD,
• tu ik gadu papildini uzkrājumu ar fiksētu summu 1000 USD.

Kāds būs tavs ienesīgums nākamo 5 gadu laikā?

Ļoti dažāds, atkarībā no brīža, kurā tu sāc ieguldīt.

Nākamais grafiks parāda tavu 5 gadu ienesīgumu, ja tu būtu sācis ieguldīt S&P 500 indeksā dažādos brīžos kopš 1926. gada.

Vidējais ienesīgums: 10 % gadā.

Zemākais ienesīgums: –15,8 % gadā (ja sāki ieguldīt pirms Lielās depresijas sākuma).

Vidēji ienesīgums ļoti labs. Tomēr, ja tu uz labu laimi izvēlētos “starta gadu” starp 1926. un 2011., vienā no septiņām reizēm tu nākamo 5 gadu laikā zaudētu naudu. Sliktākajā gadījumā pat pusi sava uzkrājuma.

Tādēļ, ja tev naudu vajadzēs 5 gadu laikā, likt lielu portfeļa daļu akcijās nav ieteicams.

Otrais scenārijs: tu ieguldi uz 10 gadiem

Kāds būtu bijis tavs ienesīgums, ja tu būtu ieguldījis S&P 500 uz desmit gadiem?

Vidējais ienesīgums: 10 % gadā.

Zemākais ienesīgums: -2,8 % gadā (ja ieguldīji tieši pirms dot com burbuļa sabrukuma 1999. gadā).

Šajā scenārijā, izvēloties “starta gadu” uz labu laimi, zaudējumus tu būtu cietis tikai vienā no četrdesmit gadījumiem. Lielākais zaudējums būtu ~18 % portfeļa.

Šis risks, kaut ar nelielu varbūtību, ir būtisks. Tomēr jāapzinās, ka finansēs nav iespējams pretendēt uz labu ienesīgumu, neuzņemoties pilnīgi nekādu risku.

Ieguldītājam, kurš gatavs gaidīt 10 gadus vai ilgāk, ieguldījums akciju indeksiem piesaistītos fondos piedāvā pievilcīgu riska/ienesīguma līdzsvaru.

Trešais scenārijs: tu ieguldi uz 20/30 gadiem

Kā izskatās ilgtermiņa ieguldītāja situācija?

20 un 30 gadu griezumā zaudēt naudu nebūtu izdevies, lai kurā brīdī tu sāktu krāt. Ilgtermiņā krīzes, burbuļi un svārstību riski izlīdzinās.

Pat pašam neveiksmīgākajam 20 gadu krājējam ienesīgums būtu bijis 5 % gadā. Neveiksmīgākais 30 gadu krājējs būtu pelnījis 9 % gadā.

Pamēģiniet atrast tradicionālu līdzekļu pārvaldītāju, kurš 20 un 30 gadu griezumā var konsekventi piedāvāt tādu ienesīgumu. Būs ļoti grūti.

Ja tev ir 45 gadi vai mazāk, tad vēsturiskā aina ir pavisam skaidra.

Nākotne, protams, var atšķirties no pagātnes. Tomēr no datiem par 90 gadiem šo to var secināt.

Vēsture nedod pamatu jaunam ieguldītājam uztraukties par krīzēm un tirgus kritumiem.

Galvenais ilgtermiņa ieguldītājam – pacietība

Tradicionālie līdzekļu pārvaldītāji, mēģinot izvairīties no krīzes radītiem zaudējumiem, drudžaini pērk un pārdod vērtspapīrus. Tie samazina akciju īpatsvaru portfelī tad, kad šķiet, ka krīze tuvu, un palielina to, kad šķiet, ka krīze ir garām.

Diemžēl gandrīz nevienam neizdodas konsekventi paredzēt tirgus kustības. Pārvaldītāji lieki “raustās” arī tad, kad krīze nav pat tuvu (un iegulda akcijās tad, kad krīze ir tepat ap stūri). Rezultātā tie gandrīz ar garantiju panāk zemu ilgtermiņa ienesīgumu.

Krīzes un burbuļi būs. No tām izvairīties nevaram. Galvenais:

1. diversificēt riskus,
2. samazināt ieguldīšanas izmaksas,
3. nodrošināt, ka ieguldītāja laika horizonts ir gana ilgs, lai sagaidītu krīzes beigas.

Visticamāk, ilgtermiņā pasaules ekonomika atgūsies no visām krīzēm. Tirgus turpinās augt un pacietīgi ieguldītāji – pelnīt.

---

Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.

Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!

---

(Brīdinājums: šodien atkal nebūšu 100% objektīvs, jo rakstu par savu projektu.)

Man patiesībā nepatīk konflikts.

Zinu, ka tam varētu būt grūti noticēt. Ja biji klāt INDEXO atklāšanas pasākumā vai lasīji manu rakstu Delfos, varētu padomāt, ka gūstu baudu no publiskas “lekšanās” ar baņķieriem.

Patiesībā katrs skaļš raksts vai agresīva uzstāšanās man uzdzen kārtīgu stresu. Dažreiz paliek slikti ap dūšu.

Bet kāda ir alternatīva?

Latvijā pieņemts vaidēt, nevis rīkoties.

Bankas barojas uz mūsu rēķina?

Pasūdzēsimies un dzīvosim tālāk.

Valdība izdarīja muļķību?

Nolamāsim un ievēlēsim vēlreiz.

Oligarhi izzog Latviju?

Nošērosim rakstu feisbukā un tad. . . vai aizmirsīsim?

Ja gribam sakārtot nejēdzības mums apkārt, jāmācās nebaidīties no konflikta.

Mūsu uzdevums vēl ir samērā viegls.

Grūti iedomāties, kā jūtas IR žurnālisti, skaļi izejot pret cilvēkiem, kuri kontrolē pusi Latvijas. Varu tikai viņus apbrīnot. Žurnālisti noteikti apzinās, ka Latvijas sabiedrība ir demonstrējusi savu gatavību oligarhiem piedot visu, kamēr pašu oligarhu atmiņas ir garas.

Apbrīnoju arī ārstus un medicīnas personālu, kuri cīnās par savām tiesībām publiskā arēnā, pakļauti lamām un ķengām – zinot, ka budžeta iespējas ir ierobežotas un maksāt augstākus nodokļus sabiedrība nevēlas, kamēr pasūdzēties par pieredzi poliklīnikā ir gatavi visi.

Salīdzinājumā, konflikts ar bankām nešķiet biedējošs.

Bankas ir lielas korporācijas, kuras cenšas maksimizēt peļņu. Bieži – kā 2. pensiju līmeņa gadījumā – tas notiek bez mēra sajūtas, uz sabiedrības rēķina. Tomēr lielākoties bankas neizmanto “netīrus” paņēmienus.

Tajā pašā laikā ar INDEXO projektu izejam pret spēcīgākajām finanšu iestādēm valstī. Apdraudam vieglas peļņas sili – 2. pensiju līmeni – kur pagājušajā gadā vien baņķieriem atdevām gandrīz 40 miljonus mūsu pensiju naudas.

Zinu, ka ar saviem izteikumiem radu daudz ienaidniekus. Spoža karjera Latvijas banku nozarē mani negaida.

Tā šķiet zema cena, ko maksāt.

Es nezinu, kā risināt oligarhu problēmu. Varu nopirkt IR abonamentu un atbalstīt žurnālistus. Varu balsot tikai par tiem, kas šai lietai neļaus noklust. Bet tas ir viss.

Nezinu arī, kā risināt samilzušās veselības nozares problēmas.

Bet šeit, Latvijas finanšu nozarē, es redzu problēmas un man ir rīki, kā tās risināt. Esmu nolēmis rīkoties, pat, ja tas uzdzen stresu vai negatīvas emocijas.

Klusi un mierīgi neko nepanāksim. Banku ietekme ir pārāk liela. Plaši filiāļu tīkli, spēcīgs lobijs, ikdienas kontakts ar klientiem internetbankā.

Izvēle ir skaidra. Runāt skaļi un skaidri – vai sapakot mantiņas un iet mājās.

INDEXO projektam esam savākušu unikālu dibinātāju komandu.

Vairāk kā 30 spēcīgi uzņēmēji, uzņēmumu vadītāji, finanšu eksperti ir gatavi cīnīties par labāku finanšu vidi. Mēs neesam nekāda radikāļu grupa. Neesam arī akli banku nīdēji. Mūsu vidū ir arī vairāku banku pašreizējie vai kādreizējie vadītāji, kuri paši redz iespeju sakārtot Latvijas finanšu vidi.

Mums ir daudz ideju par to, kas finanšu nozarē būtu maināms. Sākam ar vienu, konkrētu risinājumu samilzušai problēmai – 2. pensiju līmeņa augstajām izmaksām un zemajam ienesīgumam.

Par šo problēmu jau esmu rakstījis. Īsumā – varbūt nezini, bet jau tagad 6 % mūsu algas uzkrājas 2. pensiju līmenī. Par šīs naudas pārvaldīšanu maksājam augstākās izmaksas attīstītajās valstīs un pretī saņemam vāju ienesīgumu. Šī situācija ir jāmaina.

Ar šo nedēļu uzsāk darbību mūsu pirmais risinājums: ieguldījumu plāns “INDEXO Izaugsme”.

Par plāna priekšrocībām (zemas izmaksas, caurspīdība, ieguldījums tirgus indeksos) lasiet INDEXO mājaslapā, blogā un plāna prospektā. Šajā rakstā tās neapskatīšu.*

Šodien rakstu, lai lūgtu savu lasītāju atbalstu.

Palīdzi mums sakārtot Latvijas finanšu vidi!

Ieguldījumu plānam “INDEXO Izaugsme” var pievienoties dažu minūšu laikā, spiežot šeit vai arī pogu PIEVIENOTIES indexo.lv. Tomēr šis lēmums jāpieņem katram pašam, izvērtējot visus ieguvumus un riskus.

Ieguldījumu plāns nav piemērots visiem. Ja līdz pensijai tev atlikuši mazāk par 10 gadiem, lūdzu, neieguldi. Ja tev nav pieņemams, ka tirgus krīzē ieguldījumu plāna vērtība var būtiski kristies līdzās ar tirgus indeksiem, “INDEXO Izaugsme” arī nav priekš tevis. Aicinu pievienoties tikai tos, kas ir iepazinušies ar ieguldījumu plāna nosacījumiem un tos uzskata par piemērotiem saviem apstākļiem.

Bet ir lietas, ko varu aicināt darīt visus:

1. Pastāsti saviem draugiem un paziņām par INDEXO,
2. Uzliec “like” mūsu lapai feisbukā un dalies ar tās ierakstiem (“share”) ,
3. Iesaisties diskusijās gan mūsu lapā, gan INDEXO blogā,
4. Piedalies INDEXO “meetup” pasākumos (pirmo izziņosim jau šonedēļ). Tie būs izklaidējuši un interesanti pasākumi, kur uzzināt šo to jaunu un satikt jēdzīgus cilvēkus.

Un vissvarīgāk:

Katru reizi, kad banka filiālē vai internetbankā tev prasa parakstīt kādu papīru vai pieteikumu, apstājies un pajautā – vai tas ir manās interesēs?

Vai tikai tādēļ, ka šajā bankā man stāv konts vai šī banka man aizdod naudu, ir vērts tai akli uzticēt savu finansiālo nākotni?

Lai INDEXO projekts izdotos, mums ir jāpanāk tikai viens: lai sabiedrība seko savām finansēm un kritiski vērtē visus piedāvājumus.

Mēs par to cīnīsimies skaļi. Pievieno savu balsi mūsējai.

Lai uzzinātu vairāk, dodies uz indexo.lv. Lai pievienotos “INDEXO Izaugsme”, spied šeit.

---

Juridiskā informācija par ieguldījumu plānu “INDEXO Izaugsme”:

Pārvaldītājs: IPAS “Indexo”, Elizabetes 13-1, Rīga, LV 1010

Šajā adresē pieejams arī ieguldījumu plāna prospekts.

Turētājbanka: AS “Swedbank”

---

*Teikšu vien šo:

Es nezinu, kas notiks ar finanšu tirgiem nākotnē. Nevaru garantēt, ka tieši mūsu ieguldījumu plāns būs pats ienesīgākais 5, 10 vai 20 gadu griezumā. Varu vien teikt, ka plānu izveidojām ar vienu mērķi – likt pirmajā vietā ieguldītāja intereses, nevis savu īstermiņa peļņu.

Būsim atklāti visā, ko darīsim, lai mūsu klienti var paši vērtēt šo vārdu patiesību. Esam pārliecināti, ka tas ir labākais pamats pelnošam ilgtermiņa biznesam.