Latvijas nodokļi ir tīri okei
Viena no iecienītākajām latvju gaudu dziesmām ir Augsto Nodokļu Ziņģe. Ik pāris dienas sociālos tīklus pāršalc šis pantiņš — vai cik pie mums augsti nodokļi, vai cik labi ir (Vācijā/Anglijā/ASV/Japānā), kā ta’ mēs varam konkurēt?
Piekrītu par vienu — nav pie mums leiputrija. Kamēr no vienas puses mūsu nodokļus slavē:
- Tax Foundation ikgadējais pētījums mūsu kopējo nodokļu slogu novērtē kā 3. konkurētspējīgāko pasaulē.
- PwC/World Bank Group pētījumi norāda, ka Latvijas uzņēmumiem ir 11. zemākais nodokļu slogs vienotajā Eiropas tirgū.
no otras puses arī pamatoti kritizē:
- Pasaules Bankas eksperti atzīst, ka vērts uzlabot nodokļu struktūru — tai skaitā samazinot slogu darbaspēkam ar zemiem ienākumiem.
- Pat Finanšu ministrijas eksperti atzīst, ka darbaspēka nodokļu situācija ir nedaudz labvēlīgāka kaimiņvalstīs.
Ir arī pilnīgi skaidrs, ka negatīvu iespaidu atstāj:
- politiskā “raustīšanās” ar nodokļiem, kas mainās ik gadu,
- birokrātijas slogs,
- izšķērdība pārāk lielā valsts sektorā,
- korupcija.
Visas šīs lietas ir jāuzlabo, un daudz.
Bet.
Leiputrija nav nekur.
Skatoties attīstītās pasaules kontekstā, Latvijas nodokļu sistēma ir tīri okei. Nav ideāla, bet ne tuvu nav tā sliktākā — pat diezgan konkurētspējīga. Plus mums ir zemas darbaspēka izmaksas un izglītota tauta. Demogrāfiskā situācija vāja, bet ir brīva pieeja Eiropas tirgum.
Šeit ir visas iespējas veiksmīgam biznesam.
Augstie nodokļi ir atruna. Vēl vairāk, tā ir bīstama atruna.
Jā, lūdzu, runājam konstruktīvi par to, kā uzlabot mūsu nodokļu sistēmas struktūru. Bet skaļa publiska gaudošana par augstajiem nodokļiem ne tikai ir maldīga — tā iebiedē potenciālos uzņēmējus.
Kādēļ iet biznesā, ja visi saka, ka tas ir bezcerīgi?
Lai beigtu vaidēt, ir jāsaprot divas lietas:
1. Nodokļi vienmēr ir par augstu
Tipiskās sūdzības par nodokļiem skan šādi:
Šādā nodokļu režīmā mans uzņēmums nevar atļauties strādāt. Ja man jāmaksā ienākumu nodoklis, PVN, plus darbiniekiem sociālais — jāklapē bode ciet.
Šie stāsti izsauc līdzjūtību. Ir sāpīgi, kad sapnis neizdodas.
Bet jāsaprot — šādi stāsti būs vienmēr.
Pie jebkura nodokļu sloga, kas lielāks par nulli, atradīsies uzņēmumi, kas ir margināli pelnoši. Tie dzīvo uz rentabilitātes robežas.
Ja nodoklis būtu nedaudz augstāks — tie būtu nerentabli.
Ja nodoklis būtu zemāks — tie kļūtu rentabli un beigtu sūdzēties. Bet pie šī zemākā nodokļa atrastos citi uzņēmumi, kas tagad būtu marginālie. Augstākā nodokļu režīmā šie uzņēmumi neeksistētu. Tagad tie knapi izdzīvo — un vaid par augstajiem nodokļiem.
Tas notiek vienalga, vai nodokļu slogs ir 25%, 35% vai 45%.
Kad bēdīgi slavenā deputāte izrunājās, ka uzņēmējs, kurš nevar samaksāt nodokļus, nav uzņēmējs, tas bija glupi un iedomīgi. Uzņēmējdarbība nav viegla. Daudziem spējīgiem uzņēmējiem nākas saskarties ar situāciju, kurā uzņēmums kļūst nerentabls.
Bet vienā viņai bija taisnība — problēma nav nodoklis.
Problēma ir tas, ka uzņēmums nav rentabls.
Margināli pelnošu uzņēmumu var nogremdēt jebkas — nedaudz dārgākas izejvielas, nedaudz vājāks pieprasījums vai nedaudz augstāki nodokļi.
Jā, tas ir sāpīgi. Bet tas ir arī pilnīgi normāli.
Ja esi nerentabls, tas nenozīmē, ka tu esi slikts uzņēmējs vai tev nav lemts atrast veiksmi biznesā. Bet tas ir tirgus signāls, ka laiks mainīties:
- Ja nevari samaksāt algas oficiantiem — varbūt neesi izvēlējies savai kafejnīcai īsto vietu, stilu vai komandu.
- Ja nevari samaksāt PVN par savu takšu floti, varbūt takšu pilsētā ir gana daudz.
- Ja nevari gana nopelnīt ar savu web dizaina biznesu, varbūt vietējais tirgus ir pārāk blīvs un jāmaina piedāvājums vai jāmeklē klienti ārzemēs.
Cerēt, ka nedaudz zemāks nodoklis nerentablu uzņēmumu padarīs par veiksmes stāstu, ir pašapmāns. Bet Latvijas nodokļu slogu samazināt vairāk kā “nedaudz” mums neizdosies.
Iemesls vienkāršs:
2. Nodokļi vienmēr ir par zemu
Mēs gaidam, ka valsts izglītos visus mūsu bērnus, izārstēs visus mūsu slimos, un mūs visus aizsargās.
Tas nenotiks. Arī šeit vienmēr būs marginālā vajadzība, kurai naudas nepietiks. Dzīvību glāboša operācija, kuru neapmaksās. Ģeniāls skolotājs, kurš aizies no darba zemās algas dēļ. Noziegums, kurš resursu trūkuma dēļ paliks neatklāts.
Tā būs vienalga, vai nodokļu slogs ir 25%, 35% vai 45%.
No valsts vienmēr gribēsim vairāk, vairāk un vairāk.
Katrai sabiedrībai jāatrod līdzsvars starp marginālo sociālo labumu, kas paliek neīstenots līdzekļu trūkuma dēļ, un marginālo ekonomisko iespēju, ko apēd nodokļu slogs.
Ideāli nebūs nekad. Pareizās atbildes nav.
Kad uznāk vēlme gaudot par augstajiem nodokļiem, to vērts atcerēties.
P.s. Kāpēc es, personīgi, maksāju nodokļus
Kad pirms pāris gadiem ASV pārdevu romānu “The Cat King of Havana”, draugi viens pēc otra man ieteica par to neteikt VID. Ko šie nezina, tas šiem nekaitē.
Arī man nepatīk maksāt nodokļus. Bet tos tūkstošus VID samaksāju.
Jā, daļēji tāpēc, ka nepatīk krāpties un nervozēt par atklāšanu. Bet tas nebija vienīgais iemesls.
Maksāju, jo visu bērnību mācījos izcilā skolā šeit pat Rīgā. Nebūtu uzrakstījis šo grāmatu bez skolotājas Zīdas, skolotājas Sentivānī un daudzām citām.
Maksāju, jo tad, kad salauzu žokli, to izoperēja par brīvu.
Maksāju, jo ceļojot paļaujos uz Latvijas vēstniecībām.
Maksāju, jo eju pa ielu bez bailēm.
Maksāju, jo braucu pa Latvijas ceļiem (ar visām to bedrēm).
Maksāju, jo ne vienmēr iedodu eiriku vecmāmiņai, kas lietū un salā cenšas man pārdot savītušas puķes — bet man gribas ticēt, ka mēs par viņu rūpējamies.
Maksāju, un neliekas dārgi.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (2-3 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
