Pēc iepriekšējā raksta dažs komentētājs strīdējās, ka no iekrāšanas nav lielas jēgas, jo gada laikā iespējams sakrāt vien nedaudz. Panākt finansiālu neatkarību prasot pārāk ilgu laiku.
Jā. Ātri nebūs.
Tas ir okei.
Padomā — kas ir pilnīga finansiāla neatkarība? Ja gribi vairs nekad nestrādāt, tas nozīmē — citi visu tavu atlikušo dzīvi strādās tavā labā. Tevi baros, tevi apgērbs, parūpēsies par visām tavām vajadzībām. 
Tam nemaz nevajadzētu būt lēti, viegli vai ātri.
Dažos nākamajos rakstos apskatīšu dažādus iekrāšanas mērķus un to, kādus uzkrājumus katrs prasa.
Šodien par klasisko finanšu pratības mērķi:
Nodrošinātas vecumdienas
Doma — pensijas vecumā tev ir pietiekams uzkrājums, lai nodrošinātu labu dzīvi līdz pat nāvei.
Cik tam nepieciešams iekrāt? Tas būs atkarīgs no vairākiem apsvērumiem. Pirmais no tiem:
1. Kāda būs tava valsts pensija?
Par šo lietu domas dalās. Tādi smagsvari kā Ģirts Rungainis apgalvo, ka pensiju mums nebūs — būs tikai nabadzības pabalsts pavisam mazturīgajiem.
Šo viedokli var saprast. Latvijas demogrāfiskās tendences ir diezgan bēdīgas, turklāt liela daļa sabiedrības uz sociālā nodokļa rēķina “ietaupa”. Piemēram, ja tu esi pašnodarbināts un maksā sociālo no minimālā iespējamā, vairāk par nabadzības pabalstu tiešām labāk negaidīt.
Otrā galā ir, piemēram, manapensija.lv kalkulators — kurš parāda, kāda būs tava pensija, ja likumdošana nemainīsies. Šie aprēķini mēdz rādīt pensiju kā 40%-50% no pēdējās algas.
Personīgi nejūtu lielu uzticību šiem aprēķiniem. Spiedošās demogrāfiskās situācijas dēļ trūkst pārliecības, ka 1. pensiju līmeņa indeksāciju būs iespējams ilgi turpināt. Turklāt pieņemtais 2. pensiju līmeņa ienesīgums 5.06% gadā ir ievērojami augstāks par reāli novēroto.
Mans diezgan konservatīvais pieņēmums — ja strādāšu pilnu laiku, saņemšu vismaz 25% no pēdējās algas.
2. Cik ilgi taisies dzīvot?
Kā man nesen teica paziņa — statistika rāda, ka risks nodzīvot līdz pensijai tomēr ir samērā liels.
Ja izvilksi līdz 65, vajadzētu plānot, ka dzīvosi vēl vismaz 20 gadus.
Mans personīgais pieņēmums — 25 gadi. Varbūt, ka neizvilkšu — bet negribētos nodzīvot ilgāk un palikt uz ielas.
3. Cik lielus ienākumus tev pensijā vajadzēs?
Klasiskais pieņēmums ir 75-80% no tavas darba algas (tās algas, ko saņemsi uzreiz pirms pensijas).
Pats cenšos celt ienākumus, bet kontrolēt izmaksas. Vecumdienās nebūs jārūpējas par bērniem, bet celsies medicīnas izmaksas, gribēsies arī paceļot. Pašreiz tērēju tikai 50% no ienākumiem. Ceru, ka arī vecumdienās ar to pietiks.
Secinājums: ja valsts pensija būtu 25%, tad privātajiem uzkrājumiem būtu jāsedz vēl 25%-50% no tavas pēdējās algas.
4. Kāda būs inflācija?
Inflācija apēd tavus uzkrājumus. 2-3% gadā var likties maz, bet pārdesmit gadu laikā šāda inflācija iznīcinās pusi no tavas naudas (skat. zemāk). Optimistisks pieņēmums būtu 2% gadā. Mēreni konservatīvs pieņēmums būtu 3 līdz 3.5%.
5. Kāds būs tavu ieguldījumu ienesīgums?
Lai parūpētos par vecumdienām, ir jāiegulda. Bez tā šis stāsts kļūst gaužām bezcerīgs (pirmkārt jau inflācijas dēļ).
Mēreni optimistisks ilgtermiņa ienesīgums pēc nodokļiem būtu kādi 5% gadā pirms pensijas, 3% gadā pensijas laikā (pieņemot, ka tiek izmantoti arī instrumenti ar nodokļu atvieglojumiem).
Būs arī citi apsvērumi, bet šie ir būtiskākie.
Šoka terapija
Lai aprēķinātu, cik konkrēti tavā gadījumā vajadzētu ietaupīt, lietderīgi ir dažādi interneta kalkulatori — piemēram, šis.
Aprēķins mērķēts uz amerikāņiem, bet, ja ignorē sadaļu par social security, derēs arī latvietim. Vienkāršības labad iesaku visus skaitļus likt pēc nodokļiem (neto).
Daži scenāriji:
Gribi saņemt valsts pensiju + 50% no pēdējās algas
Ja tev ir trīsdesmit, nav iekrājumu, pensijā dzīvosi 25 gadus — un tava portfeļa ienesīgums pēc nodokļiem ir 5%, kamēr inflācija ir 3% — tev būtu privāti jāiekrāj 25% mēnesī.
Ja tev ir četrdesmit — 39% mēnesī.
Gribi saņemt valsts pensiju + 25% no pēdējās algas
Trīsdesmitgadniekam jāiekrāj 13% mēnesī.
Četrdesmitgadniekam jāiekrāj 20% mēnesī.
Kas tālāk?
Var reaģēt divejādi.
Viens variants — bāzt galvu smiltīs. Līdz pensijai nenodzīvošu; ja nodzīvošu, strādāšu līdz nāvei; ja nevarēšu strādāt, gan jau bērni parūpēsies; ja ne bērni, tad gan jau valsts pensija neļaus badā nomirt.
Otrs variants — saprast, ka jārīkojas.
Paspēlējoties ar šādu aprēķinu, vajadzētu uzreiz palikt skaidrām vairākām lietām:
- jāiekrāj ievērojama daļa ienākumu
- iekrājums obligāti jāiegulda instrumentos, kas “pārsit” inflāciju
- jāsāk krāt pēc iespējas agrāk
- jāizmanto iekrāšanas instrumenti ar nodokļu atvieglojumiem
- ja vēl esi jauns, pat 15% mēnesī izveidosies par ievērojamu finansiālu balstu vecumdienās
Ja gribi kļūt finansiāli neatkarīgs vēl ilgi pirms pensijas, šai lietai jāpieiet vēl agresīvāk. Par to nākotnē.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Atruna: Šīs ir tikai manas pārdomas, un nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos ir lieli zaudējumu riski. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.