Secinājām – individuālam ieguldītājam pašam aktīvi tirgoties akciju tirgū nav prāta darbs. Tirgu neapspēlēsi, bet pazaudēsi bikses.
Kādas alternatīvas paliek?
1) Uzticēt naudu profesionāļiem
2) Veidot diversificētu portfeli pašam un turēt to ilgtermiņā
Teikšu uzreiz – otrs variants nav reāls. Ne tikai tādēļ, ka izvēlēties desmitiem dažādu uzņēmumu, kuros ieguldīt, un rūpīgi pārvaldīt šādu milzīgu portfeli ir liels darbs. Arī tādēļ, ka pirkt un pārdot tik daudz dažādas akcijas maksā ļoti dārgi – brokeru komisijas apēdīs tavu naudu.
Tādēļ runāsim par profesionāļiem.
Teorija:
Tu ieguldi naudu ieguldījumu fondā. Gudri analītiķi sēž un prāto – kādās akcijās un obligācijās tavu naudu ieguldīt. Būdami asi latvju / zviedru / amerikāņu bāleliņi, šie veiksmīgi apspēlē tirgu.
Rezultātā tu pelni.
Prakse:
No ieguldījumu fondiem, kuri iegulda lielu Eiropas uzņēmumu akcijās, periodā 2015-2020 tikai 27 % izdevās apsteigt S&P Europe 350 indeksu.
No fondiem, kas iegulda lielu ASV uzņēmumu akcijās, S&P 500 atdevi šajā periodā apsteidza vien 22 %.
Garākā periodā (2005–Aug 2020) tikai 30 % ieguldījumu fondu, kas iegulda pasaules valstu lielo uzņēmumu akcijās, apsteidza indeksu fondu rezultātus.
Saldajā ēdienā:
No ASV ieguldījumu fondiem, kuri 2016. gada jūnijā bija top 25 % ienesīgāko fondu starpā, 2020. gada jūnijā ienesīgāko fondu starpā bija vairs vien 1.6%.
Šie nav izņēmuma gadījumi. Statistika pierāda, ka tikai maza daļa akciju tirgus profesionāļu ir spējīgi piedāvāt labāku ienesīgumu nekā tirgus vidējais. Turklāt ir iemesli ticēt, ka ieguldījuma fonda ienesīgumu nosaka nevis profesionalitāte un zināšanas, bet vienkārši veiksme. Šogad viens fonds var būt veiksmīgs, nākamgad – aizmirsti.
Kāpēc profesionāļi neuzrāda labākus rezultātus?
1) Profesionāļu konkurence ir citi profesionāļi
Kā redzējām iepriekšējā rakstā, tikai desmito daļu darījumu Ņujorkas biržā veic individuālie investori. Tirgū dominē institucionālie spēlētāji – profesionāļi.
Lielākā tiesa finansistu ir godīgi, strādīgi cilvēki, kuri patiešām cenšas pavairot klientu naudu. Bet pēc dzelžainas matemātikas vidējais tirgus spēlētājs vienmēr pelnīs mazāk par vidējo tirgus ienesīgumu (jo jāsedz darījumu izmaksas). Un tirgus ir tik sarežģīts un pat haotisks, ka nepastāv uzticama metode, kā nodrošināt, ka tu vienmēr būsi veiksmīgāks par vidējo konkurentu.
Teorētiski profesionāļiem varētu pietikt apspēlēt amatierus, lai kopumā uzrādītu nedaudz labāku statistiku nekā tirgus vidējā. Praksē tas nenotiek cita iemesla dēļ:
2) Ieguldījumu fondu komisijas apēd peļņu
Profesionālis par velti nestrādā. Ieguldījumu fonds par tavas naudas pārvaldīšanu paņems treknu komisiju (vai piecpadsmit).
Pieņemsim, ka fonda komisija ir 2 % gadā. Tas nozīmē, ka fonda pārvaldniekam ir konsekventi jānopelna tirgus vidējā atdeve + 2 %, lai tikai noturētos tirgus līmenī. Tas ir ļoti, ļoti grūti. Lai to izdarītu, profesionālim jāapsteidz stipri vairāk, kā puse tirgus.
Es personiski fondā, kura komisija ir virs 0.5 % – 1 % gadā, neinvestētu. Bet Latvijā tādus piedāvā papilnam.
3) Jānosedz tirgošanās izmaksas
Arī profesionālim par katru darījumu jāmaksā brokerim un citiem starpniekiem. Jo vairāk profesionālis tirgojas, jo dārgāk tas sanāk – un visas šīs izmaksas nāks no tavas kabatas.
4) Daudzi profesionāļi slēpti seko indeksam
Lai panāktu ievērojami labāku ienesīgumu par tirgus indeksiem, profesionāļiem būtu jāinvestē portfeļos, kas ir ievērojami atšķirīgi no tirgus indeksa sastāva. Bet daudzi baidās tā darīt. Ja sanāktu kļūdīties un zaudēt daudz vairāk kā indeksam, kā pēc tam piesaistīt klientus?
Tādēļ daudzi ieguldījumu fondi nodarbojas ar t.s. closet indexing – tur tirgus indeksiem līdzīgos portfeļus. Pievienotā vērtība? Nulle. Komisijas milzīgas. Ienesīgums stipri zem tirgus vidējā.
Ja kādam interesē parakties – arī dažs labs Latvijā pieejams ieguldījumu fonds nodarbojas ar closet indexing.
Sausais atlikums
Es neesmu no tiem, kuri sludina, ka profesionālos pārvaldniekus pasaulē navajag vispār. Kādam taču uzņēmumu rādītājiem jāseko un tirgus jādisciplinē. Turklāt labāk ir ieguldīt fondā, kura ienesīgums nav ideāls, nekā neieguldīt vispār. Cilvēkam, kas vispār negrib izglītoties par finanšu lietām, atbildīgi pārvaldīts ieguldījumu fonds var būt ērts un vienkāršs risinājums.
Tiem, kuri grib izglītoties un maksimāli audzēt kapitālu?
Jāņem vērā viens. Ieguldījumu fonda ienesīgumu vislabāk nosaka nevis tas, vai tas ir aktīvi pārvaldīts, bet tieši fonda izmaksas.
Ja vari atrast profesionāļu pārvaldītu ieguldījumu fondu ar zemām izmaksām1, spēcīgu komandu un pārliecinošu stratēģiju, var būt vērts ieguldīt.
Ja tādu atrodi, padalies.
Biežāk tomēr labāka izvēle būs īpašs ieguldījumu fonda veids, kura izmaksas ir zemas, un kura pārvaldnieks necenšas apsteigt tirgus indeksus.
Jā, protams – runa ir par indeksu fondiem.
Nu jau piecdesmit gadus indeksu fondi dod parastajam ieguldītājam iespēju ar zemām izmaksām ieguldīt visā tirgū kopumā. Un nu jau piecdesmit gadus tie konsekventi apsteidz dārgo, aktīvi pārvaldīto ieguldījumu fondu rezultātus.
Bet par to vairāk nākamreiz!
Atruna: Šis ir izglītojošs materiāls. Nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos pastāv risks zaudēt naudu. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.
1 Kā novērtēt ieguldījumu fonda izmaksas? Pieprasi fonda pamatinformācijas dokumentu jeb Key Investor Information Document (KIID). Šī standarta dokumenta otrajā lapas pusē ir apkopojums par izmaksām, kuras tiks segtas no tavas naudas. Pievērs īpašu uzmanību divu veidu izmaksām:
– vissvarīgāk: pastāvīgās izmaksas gada procentos (ongoing charges figure)
– arī būtiski: vienreizējās parakstīšanās / atrakstīšanās (subscription / redemption) izmaksas