Jau secinājām:
- obligācijas statistiski ilgtermiņā ir mazāk riskantas un mazāk ienesīgas kā akcijas
- konkrētas obligācijas var būt gan riskantākas, gan ienesīgākas kā konkrētas akcijas
- obligācijas regulāri maksā turētājam kuponu (fiksētu procentu likmi) — nodrošina stabilus ienākumus, kamēr vien emitents ir maksātspējīgs
Ja esi jauns un tava prioritāte ir nevis regulāri ienākumi no portfeļa, bet ilgtermiņa ienesīgums, kādēļ čakarēties ar obligācijām?
Vai tad milzīgais pasaules akciju klāsts nepiedāvā pietiekami plašas izvēles iespējas, lai varētu salikt ienesīgu, diversificētu portfeli?
Jā un nē.
Cik vērta ir akciju diversifikācija?
Sadalot savu uzkrājumu pa dažādu uzņēmumu un sektoru akcijām tu “aizdiversificē” specifisko risku — ka sabruks uzņēmums vai sektors.
Šķiet, jaunam, ambiciozam ilgtermiņa ieguldītājam tieši šis risks ir būtisks. Konkrēts uzņēmums vai sektors varbūt sabruks, bet ilgtermiņā tirgus kopumā atgūsies. 
Ar šo aprēķinu ir viena problēma. “Ilgtermiņš” var tiešām gadīties gana ilgs.
Pagājušā gadsimta Lielā Depresija ilga 10 gadus.
Vai varēsi atļauties gadiem ilgi “sēdēt uz zaudējumiem” — pat, ja pazaudēsi darbu, saslimsi, vai notiks cita nelaime? Ar 6 mēnešu rezervēm šādā situācijā nebūs līdzēts.
Ja krīzes laikā nāksies izņemt daļu no portfeļa — brīdī, kad portfelis krities par 30-50% — tas atstās milzīgu negatīvu iespaidu uz tavu finansiālo nākotni.
Tādēļ arī ilgtermiņa investoram ļoti svarīgs ir portfeļa svārstīgums. Ne tikai — cik portfelis nopelnīs ilgtermiņā — bet arī — cik lielas bedres (un kāpumi) gaidāmas pa ceļam.
Akciju portfeļa svārstīguma etalons
Arī 100% akciju portfeli iespējams uzbūvēt tā, lai nedaudz samazinātu svārstīgumu.
Finanšu pasaulē svārstīgumu jeb volatility aprēķina kā ienesīguma logaritma standardnovirzi (standard deviation of logarithmic returns).
Tiem, kas saprot statistiku, viss skaidrs. Pārējiem — jo augstāks skaitlis, jo vairāk ienesīgums “trako” augšā un lejā ap ilgtermiņa vidējo rādītāju.
Atsevišķas akcijas mēdz būt vissvārstīgākās. Nav nekas dīvains redzēt akcijas ar svārstīgumu 20-30% gadā un vairāk.
Vesels akciju indekss — vai diversificēts akciju portfelis — ir mazāk svārstīgs. Kāpēc? Gan tādēļ, ka daļa akciju vienkārši ir mazāk svārstīgas, gan tādēļ, ka visas akcijas gandrīz nekad nekustās kopā (to korelācija ir ievērojami mazāka par 1). Ja arī lielākā daļa ceļas, būs citas, kuras kritīsies, un otrādi. Tādejādi diversificētā portfelī svārstīgums izlīdzinās.
Piemēram, S&P 500 svārstīgums ilgtermiņā ir bijis ap 15%. To mēdz uzskatīt par akciju svārstīguma etalonu.
Kā vēl pazemināt akciju portfeļa svārstīgumu?
Ideja: sakombinēt portfelī akcijas no dažādiem indeksiem. Ja viens celsies, gan jau kāds cits kritīsies.
Problēma: lielajiem akciju indeksiem ir augsta korelācija — tie kustas kopā. Piemēram, sakombinējot S&P 500 un Russell 2000 (ASV small cap akcijas), kuru ilgtermiņa korelācija ir ap 0.8, svārstīgums kritīsies tikai pavisam nedaudz.
Ideja: kombinēt dažādu valstu akciju indeksus.
Problēma: Vēsturiski korelācijas starp dažādu valstu akciju tirgiem bijušas stipri zemākas, bet globalizācijas ietekmē pasaules akciju tirgi bieži kustās unisonā un uzrāda ļoti augstas korelācijas.
Secinājums: akciju portfeli ir vērts diversificēt, bet ar akciju diversifikāciju vien būtiski samazināt svārstīgumu būs grūti.
Obligāciju iespaids uz svārstīgumu
Obligācijas portfeļa svārstīgumu samazina divos veidos:
- Obligācijas pašas par sevi ir mazāk svārstīgas
Ja, teiksim, ceturtdaļa no tava portfeļa būs obligācijās, šī ceturtdaļa būs mazāk svārstīga. Tas, protams, vistiešākajā veidā samazinās visa portfeļa svārstīgumu.
Šis svārstīguma samazinājums ir “nopelnīts” — tā kā obligācijas ilgtermiņā ir mazāk ienesīgas, proporcionāli samazinās arī portfeļa gaidāmais ienesīgums.
- Obligācijas kustas samērā neatkarīgi no akcijām
Obligācijām vēsturiski ir bijusi samērā zema korelācija ar akcijām — lai gan tas nemaz nav viennozīmīgi, un daudzi avoti norāda, ka pēdējā laikā korelācija ceļas. Kombinējot obligācijas un akcijas tiek iegūts svārstīgums, kas ir zem abu svārstīgumu aritmētiskā vidējā.
Vienkāršā valodā: svārstīguma samazinājums “bonusā” par brīvu.
Piemērs:
- 50% portfeļa S&P 500 akcijās. Svārstīgums 15%.
- 50% portfeļa obligācijās, kuru korelācija ar akcijām 0.2. Svārstīgums 6%.
Aritmētiskais vidējais svārstīgums būtu 10.5%.
Aprēķinātais reālais svārstīgums — 8.6%.
Gandrīz divu procentpunktu samazinājums bonusā. Nav slikti!
Citas obligāciju priekšrocības
Tātad saprotam — daļu portfeļa ieguldot obligācijās, iegūstam portfeli ar daudz mazāku svārstīgumu. Tas mūs var aizsargāt krīzes situācijā, kad neizdevīgā brīdī nepieciešams no portfeļa izņemt naudu.
Kādas ir citas obligāciju priekšrocības?
- Regulāri ienākumi. Obligācijas tev maksās kuponu, kamēr emitents būs maksātspējīgs.
- Arī emitenta bankrota gadījumā ir cerība atgūt daļu ieguldījuma (akcijām cerība daudz mazāka).
- Konservatīvam ilgtermiņa ieguldītājam izdevīgāk, nekā turēt lielas rezerves krājkontā.
Paga, paga
Inteliģentam investoram obligāciju izdevīgums pašreiz var šķist apšaubāms.
Mēs atrodamies negatīvu kredītlikmju tirgus situācijā. Vai šajā brīdī ir izdevīgi pirkt obligācijas?
Ja ir, tad kādas obligācijas izvēlēties?
Un cik lielu portfeļa daļu veltīt obligācijām?
Par to — nākotnē.
Lai nepalaistu neko garām, pieraksties lapas apakšā saņemt rakstus e-pastā (1-2 nedēļā). Citus manus rakstus vari atrast www.tomskreicbergs.lv.
Ja tev ir jautājumi vai pārdomas — droši raksti komentāros!
Atruna: Šīs ir tikai manas pārdomas, un nekas šajā rakstā nav domāts kā ieteikums veikt konkrētus ieguldījumus vai darījumus. Finanšu tirgos ir lieli zaudējumu riski. Lēmumi par ieguldījumiem katram jāpieņem pašam.